Nacionālā ekonomika un starptautiskās ekonomiskās attiecības

Starptautiskā darba dalīšana un tās formas
Starptautiskā darba dalīšana (SDD) ir īpašs sabiedriskā dalījuma veids. Atšķirībā no valsts iekšējās darba dalīšanas SDD notiek starp dažādu valstu uzņēmumiem. SDD ir sistēma vai kopējās ražošanas (kooperācijas) organizācijas veids, kuras rezultātā dažādu valstu uzņēmumi specializējas noteiktu preču izgatavošanā vai pakalpojumu sniegšanā, un pēc tam veic maiņu.
Starptautisko darba dalīšanu raksturo šādas īpašības: ražošanas specializācija un apmaiņa. Uzņēmumu specializācija izpaužas 3 formās: preču; profesionālā; teritoriālā. SDD rodas neatkarīgi no cilvēku gribas vai apziņas, tā rodas un attīstās dažādu noteiktu ražošanas faktoru rezultātā. Pie šādiem faktoriem pieder paaugstināta pieprasījuma likums, kas raksturīgs jebkurai sabiedrībai. Veidojas vairākas stratēģijas.
Lai apmierinātu sabiedrības pieaugošās vajadzības ražošanu būtu vajadzīgs nodrošināt pamīšus ar ražošanu jau esošajos uzņēmumos, vai veidot jaunus uzņēmumus, izmantojot zinātniski tehniskā progresa sasniegumus. Tādējādi veidojas problēmas – produkcijas masveidīga izgatavošana organizācijā, kā arī neracionāli sabiedriskā darba un resursu tēriņi.
Iespēja, kas ļauj izmantot ierobežotus resursus, lai uzturētu pieaugošās vajadzības kvalitatīvā līmenī, ir valsts piedalīšanas starptautiskajā darba dalīšanā. Koncentrējot uzņēmuma pūliņus noteikta produkcijas veida ražošanai, ļauj tiem organizēt sērijveida ražošanu un veikt ekonomiju, kā darbaspēka, tā arī materiālo uz vienu produkcijas vienību un paaugstināt darba ražošanu.
…