Spēles gatavo no apmēram 1.2 m gara 4 cm plata, 1.5 cm bieza (egles, lazdas vai vītola) pakāpeniski lokveidā izliekta dēlīša, galus savelkot ar misiņa stīgu. Skaņas augstumu maina, loku attiecīgi savelkot vai atlaižot.
Dūdas ( pūšļa vijole). Pie 1.5 m gara dēlīša galiem piestiprināja vienu vai trīs zarnas vai metāla stīga. Starp dēlīti un stīgām ielika rezonatoru – cūkas vai liellopa pūsli, kas pastiprināja skaņu.
Ģīga – vienstīdzis veidots no bērza, priedes. Karstveida rezonators ir 8- 12 cm plats un 60 – 115 cm garš. Virsējam dēlītim izgriezti divi skaņas caurumiņi. Virs kastes uzvilkta zarna, vēlāk metāla stīga. Zem stīgas pie skaņu caurumiņiem atrodas stīgas atbalsta slieksnītis. Instrumentu spēlēja, velkot pāri stīgai ar priežu sveķiem iesmērētu zirgu astru lociņu.
Vijole pazīstama daudzām tautām. Latvijā tā minēta 1662. gadā G. Manceļa rakstos.
Kokle ir sens latviešu tautas mūzikas instruments. Tradicionālajai 5 – 9 stīgu koklei ra ksturīgs šaurs vienkoka (liepas, priedes, bērza) izdobots korpus, kas pārsegts ar plānu egles dēlīti. Spēlējot kokli tur klēpī vai noliek uz galda. Stīgu vibrāciju rada vai nu ar labās rokas pirkstu galiem vai ar brauci (plektru) – īpašu kociņu, zoss spalvu vai ādas gabaliņu.
Sitaminstrumenti
Ir divas sitaminstrumentu grupas:
Pašskaņi - skan tad, kad tos sit vai krata,
Plēvjskaņi - tos klāj stingri nostiepta āda, kas sitiena brīdī vibrē.
…
