Šajā darbā mēs daudz interesaanta uzināsim par mušķērājiem.Mušķērāji – pasaulē vairāk nekā 100 sugas.Latvijā – 3. Mušķērāji (Ficedula,Muscicapa) – divas mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģintis.Nelieli dziedātājputni. Ķermeņa garums 11-14 cm, masa 10-18 g. Apspalvojums brūnos, pelēkos, melnos un baltos toņos.Jaunie putni pelēcīgi raibi.Sēžot mušķērāji rausta asti un cilā spārnus.Gājputni. Ziemo Āfrikā un D- Āzijā.Latvijā uzturas aprīlī – septembrī.Latvijā konstatētas 3 sugas – melnais, mazais un pelēkais mušķērājs. Mežos sastopami galvenokārt melnais un mazais mušķērājs.Pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem.Barību meklē galvenokārt koku lapotnē,kā arī uz zemes un ķer kukaiņus lidojumā.Ligzdo koku dobumos un iedobēs.Dējumā 5-7 olas. Gadā viens perējums.Perē tikai mātīte.Perēšanas ilgums 12-14 dienas.Mazuļi paliek ligzdā 11-15 dienas.Ligzdā un vēl kādu laiku pēc ligzdas atstāšanas tos baro abi vecāki.
Melnā mušķērāja (F.hypoleuca) tēviņš vasarā ir melnbalts – mugurpuse melna vai brūna, vēderpuse balta, spārna spogulis balts.Uz pieres balts, parasti divdaļīgs laukumiņš.Tēviņš rudenī un jaunie tēviņi brūnganpelēki.Mātītei mugurpuse brūnganpelēka, vēderpuse pelēkbalta.Dziesma – īsa, ritmiska skaņu virkne „di vice- vice-vice- diple- diple-diple”. Sauciens īss „pik”.Melnais mušķērājs bieži sastopams visā Latvijā.To skaits atkarīgs no ligzdošanai piemērotu dobumu vai būrīšu daudzums (ligzdo 300 -000 – 400 000 pāru).Dzīvo dažāda tipa mežos. arī parkos, dārzos.…
