Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:889579
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Molekulāri kinētiskās teorijas pamati    4
3.  Termodinamika    13
4.  Uzdevumi par nodaļu ”Molekulāri kinētiskās teorijas pamati”    20
5.  Uzdevumi par nodaļu „Termodinamika”    23
6.  Pielikums(informatīvie materiāli)    26
7.  Izmantojamā literatūra    38
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu enerģētiskās problēmas ...
Pēdējo 150 gadu laikā cilvēki ir iemācījušies izmantot enerģiju savā labā, un šis sasniegums uz visiem laikiem ir mainījis mūsu dzīvi. Tā kā enerģija ir pieejama viegli izmantojamā formā, mēs spējam būt mobili un radoši, taču zinām, ka par enerģiju ir jāmaksā.
Arābu valstis 1973. gadā politisku iemeslu dēļ pārstāja piegādāt naftu Rietumvalstīm un Amerikai. Vienas nakts laikā naftas cenas trīskāršojās. Tas izraisīja lielu enerģētisko krīzi, automobiļi stāvēja rindās pie degvielas uzpildes
stacijām. Varbūt tad pirmo reizi radās atskārsme par to, cik atkarīgi mēs esam kļuvuši no enerģijas, un cik svarīgi ir šo dārgo resursu izmantot saprātīgi. Otrā naftas cenu krīze bija 1979. gadā. Cena par naftas barelu (ASV naftas barels = 158,99 litri) pieauga līdz 41 dolāram. Pašlaik barels naftas maksā aptuveni 76 dolāri (2007.10.07).
1979. gadā Trīsjūdžu salas atomspēkstacijā (ASV) mehānisku un operatora kļūdu dēļ izveidojās avārijas situācija. Šis nelaimes gadījums padziļināja krīzes sajūtu sabiedrībā. Vēl nopietnāks un biedējošāks nelaimes gadījums 1986. gadā notika Černobiļas atomelektrostacijā. Tā rezultātā mainījās uzskati par kodoldegvielu kā enerģijas avotu.
Arī fosilā kurināmā izmantošana apdraud dabu. Visu veidu fosilais kurināmais – ogles, nafta un gāze – piesārņo atmosfēru. Dažas no izplūdes gāzēm, piemēram, oglekļa dioksīds CO2 darbojas kā siltumu aizturošs slānis, kas apņem Zemi, izraisot t. s. siltumnīcefektu. Šī efekta ietekmē temperatūra uz Zemes paaugstinās. Šādas izmaiņas var radīt daudz negatīvu seku. Kopš industriālās revolūcijas laikiem temperatūra uz Zemes ir paaugstinājusies par 0,6 °C. Citas izplūdes gāzes piesārņo gaisu, veidojot pilsētās smogu.
Vēl viena problēma ir tā, ka enerģija nav pieejama visiem uz Zemes. Aptuveni diviem miljardiem cilvēku jeb vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejama moderno formu enerģija. Rezultātā viņiem nav tāda līmeņa ērtību un veselības aprūpe, kāda ir nodrošināta attīstītajās valstīs.
Cilvēces pieprasījums pēc enerģijas ļoti strauji pieaug. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1383196
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties