Meža taksācija.
Meža taksācija ir viens no tautsaimniecības resursu uzskaites veidiem. Tās uzdevums ir veikt savlaicīgu,sistemātisku un kvalitatīvu meža resursu inventirizāciju. Iegūtie dati izmantojami meža fonda uzskaitei,mežsaimniecisko un mežrūpniecisko darbu plānošanai,meža resursu izmaiņu pronozēšanai. Taksācija uzticama profesionāliem meža taksatoriem, kas abi pārvalda taksācijas principus, izzina metodes un paņēmienus. Zināmas iemaņas taksācijas elementu noteikšanā nepieciešams jebkura līmeņa valsts meža dienesta darbiniekiem.
Meža taksācijas pamats ir pareizi izdalīts taksācijas nogabals – atsevišķa mežaudze ar līdzīgiem taksācijas rādītājiem (elementiem), kurai var piemērot vienu apsaimniekošanas režīmu un kura būtiski atšķiras no blakus esošajām audzēm. Atkārtotā mežierīcībā par galvenajiem uzdevumiem taksācijas nogabalu izveidošanā uzskatīja:
Iepriekšējo nogabalu sadalījuma lietderības novērtēšanu,iespēju gadījumos apvienojot nogabalus vai koriģējot to robežas tā,lai palielinātos vidējā nogabala platība darbu objektā.
Pieaugošo un briestaudžu sadalīšanu cirsmās – Saimniecisko nogabalu izveidošana.
Ļoti svarīga nozīme dabai atbilstošu nogabalu robežu noteikšana bija aerofotoainām.
Praktiskajā meža taksācijā galvenā metode bija acumēra taksācija – izmantojot personīgo pieredzi un iemaņas,kas tika nostiprinātas individuālajos un kolektīvajos treniņos,taksators visus taksācijas rādītājus (elementus) noteica pēc acumēra un instrumentus lietoja tikai šaubu gadijumos. Katrā nogabalā,atkarībā no tā platības,apraksts bija jādod 1-3 stāvpunktos,2 un stāvpunktu gadījumā vajadzēja izveidot sintētisko negabalu aprakstu.
…
