Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:880608
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Vēlāk sekoja pieņēmums, ka mediji funkcionē bez jebkādas ietekmes, to sauca par the minimal effects model. Tas iestājās tieši pēc Otrā pasaules kara. Cilvēki bija noguruši no propogandas un mediji bija sevi izsmēluši. No visvarena ietekmētāja pēkšņi medijs bija kļuvis par bezspēcīgu ruporu. Ap 1960. – 1970. gadu ir novērojama ietekmes uzlabošanās ko dēvē par agenda settings. Pastāv uzskats, ka mediji pasaka priekšā ko domāt, jo sāk dominēt žurnālista loma, viņš atlasa jaunumus un pasniedz tos auditorijai. Šo laiku sauc arī par žurnālistikas profesionalizācijas period (Croteau, Hoynes, 2002:243).
Mūsdienu situāciju vislabāk raksturo kultivācijas teorija. Tās galvenā doma ir, ka mediji attīsta sabiedrību. Mediju patēriņš var būt arī aktīva informācijas apstrāde un analizēšana un ne tikai pasīva mediju teiktā pieņemšana par vienīgo un galveno patiesību. Tā pauž arī domu, ka jo biežāk par kaut ko tiek runāts, jo nozīmīgāks tas izskatās, bet tajā pašā laikā, jo biežāk redzam kādu realitātes daļu, kas mūs satrauc, jo vienaldzīgāk izturamies pret to sastopoties reālajā dzīvē (Croteau, Hoynes, 2002:247).
Kultivācijai ir vairāki efekti: Pirmā ietekme – mediju sniegtā informācija satur dažādus faktus par īsto pasauli, piemēram, cilvēku skaits, kas gājuši bojā.
Otrā ietekme: informācija tālāk attiecināma un izplata vispārīgas ekspektācijas vai orientācijas, piemēram, ka pasaule nav droša vieta.
Kultivācijas pētījumos apskata masu medijus kā socializācijas aģentus un pēta kā medija lietotāji sāk arvien vairāk un vairāk ticēt tai realitātei, ko pasniedz kā patiesību televīzija, prese u.c. masu saziņas līdzekļi (Croteau, Hoynes, 2002:247-248).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mediju efekti jeb kā mediji mūs ietekmē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/880608

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties