Ehinokoks
Etiologija. Echinococcus infekcija ir parazitoze, kas izplatīta visā pasaulē.
Tradicionāli uzskata, ka tā vairāk skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī
Eiropas centrālo daļu un atsevišķus reģionus Dienvidamerikā, bet pēdējos
gados veikto pētījumu dati liecina par šīs infekcijas slimības izplatības reģiona
paplašināšanos. Balstoties uz 2003. Gadā uzsāktā Eiropas Savienības
ehinokokozes monitoringa datiem, aizvien plašākās teritorijās, tai skaitā
Eiropas ziemeļu un austrumu rajonos, tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi.
Slimībai, ko apzīmē ar terminu “ehinokokoze”, ir divi varianti: cistiskā
ehinokokoze, ko ierosina Echinococcus granulosus, kas no klīniskā viedokļa ir
mazāk agresīvā ehinokokozes forma, jo vairumā gadījumu veido labi
norobežotus cistām līdzīgus perēkļus; savukārt alveolārā ehinokokoze, ko
ierosina Echinococcus multilocularis, ir saslimšana, kam raksturīga agresīva
klīniskā gaita, kad parazīts veido audzējiem līdzīgus perēkļus ar infiltratīvu
izplatību bojātajā orgānā. Turklāt E. Multilocularis infekcijas gadījumā ir
iespējama metastazēšanās, parazītam nokļūstot asins straumē vai žultsceļos,
tādējādi radot papildus problēmas. Izšķir arī policistisko jeb “neotropisko”
ehinokokozi, ko ierosina Echinococcus vogeli vai retāk sastopamais
Echinococcus oligarthus. Abiem minētajiem ir raksturīga alveolārai
ehinokokozei līdzīga, bet mazāk agresīva saslimšana. Šo formu izplatība līdz
šim ir reģistrēta tikai Dienvidamerikas kontinentā. Inficējoties ar parazītu,
galvenokārt tiek skartas aknas, retākos gadījumos iespējama perēkļu veidošanās
plaušās, centrālās nervu sistēmas orgānos un kaulos.
Cilvēks ir ehinkokoka starpnieks - viņa ķermenī parazīts nesasniedz dzimumbriedumu un nepakļaujas. Tāpēc mūsdienu medicīnā cilvēka uzlaušana ar šo parazītu ir sava veida bioloģiska strupceļa.
Patoģenēze. Pēc iekļūšanas ķermenī sākas tārpu kāpuru attīstība. Starp citu, bērniem visbiežāk tiek diagnosticēta ehinkokokoze, jo infekcijas iespējamība pieaug, ja netiek ievēroti higiēnas noteikumi, kas jauniem pacientiem nav īpatnējs. Gremošanas sulas ietekmē embrijs tiek atbrīvots no membrānas un iekļūst gastrointestinālā trakta gļotādos. Jau no šejienes tas viegli nonāk asinīs un limfos, kā arī straumē, kas ātri izplatās dažādos orgānos. Visbiežāk aknas un plaušas, lai gan ir iespējams pārvarēt jebkuru citu struktūru. Šeit parādās embriju pārvēršana par burbuļojošas formas kāpostu, ko sauc par cistu. Ehinkokoka gala īpašnieki ir suņi, retāk - kaķi. Nobriedušu ķēžu olšūnas izdalās kopā ar izkārnījumiem, tad nonāk ārējā vidē: zemē, zālē, dārzeņos, augļos uc Protams, jūs varat noķert infekciju, izmantojot neuzmazušus pārtikas produktus, kas kaut kā sazinājās ar inficētiem teļiem.
…
