Matemātiskais svārsts

Secinājumi:
Eksperimentā tika mērīts svārsta periods (laiks, kādā svārsts veic vienu pilnu svārstību) pie dažādiem svārsta garumiem.
Svārsta periods tika iegūts, mērot laiku, kādā svārsts veic 3 pilnas svārstības, tas ir, mērīto svārstību skaits ir nemainīgs (3), kā arī tiek pieņemts, ka svārstību garums ir nemainīgs, tas ir, nesamazinās (periods tika iegūts 3 svārstību laiku dalot ar reižu skaitu), arī novirzes leņķis uzskatāms par nemainīgu lielumu (tika nomērīts ar transportieri, lai būtu aptuveni 20o jeb 0,349 rad, kas uzskatāms par atbilstošu sakarībai sin θ ≈ θ).
Var secināt, ka diega svārsta garums ietekmē svārstību periodu ar šādu sakarību: jo garāks svārsts, jo lielāks tā periods.
Teorētiski aprēķinos koeficients k ir 0,53, praktiski tiek iegūts 0,55 (izmantojot citus divus mērījumus, rezultāts variēs). Šī atšķirība (0,02) var būt uzskatāma par nelielu, un vismaz 1. un 2. mērījums veido patiesu sakritību.
…