Mākslas nozīme estētiskās kultūras veidošanas procesā ir ļoti liela un svarīga, jo māksla ir viena no nozīmīgākām kultūras sastāvdaļām. Māksla ir kā lielas celtnes (kultūras) viens nozīmīgs “ķieģelis”. Pateicoties mākslai var izzināt kādas tautas kultūru, vēsturi un tās attīstības gaitu, dzīves veidu, estētiskās kultūras attīstības līmeni.
Māksla iepazīstina cilvēkus ar vēstures faktiem, zinātniskiem, ģeogrāfiskiem un etnogrāfiskiem datiem, ar dažādu tautu dzīvi, ar viņu domām un jūtām (tā radies uzskats, ka māksla ir zinātne par cilvēku). [ 3 ]
Māksla ir neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa, kura izaudzina, pilnveido, attīsta, veido sabiedrības estētisko kultūru. Mākslas darbi aizsniedzas līdz cilvēku dziļākajām jūtām, emocijām, tie aizrauj, liek pārdzīvot, just līdzi.
Piemēram, mūzikas mākslai ir milzīgs tiešas emocionālās iedarbības spēks. Māksla radīja tautas estētiskās prasības, kas sekmēja arvien jaunu mākslas darbu rašanos. [ 3 ]
Māksla sagādā cilvēkiem estētisku baudu, saistīdama viņus ar mākslinieka daiļradi. [ 1 ] Māksla veicina sabiedrības estētisko audzināšanu, tādejādi pilnveidojot un attīstot estētisko kultūru.
Mākslas kā līdzekļa izvēle ideoloģijas un propagandas jomās. Māksla ir netikai estētiskās audzināšanas līdzeklis, bet arī reāls un iespaidīgs ideoloģijas, propagandas ierocis.…
