15. STARPTAUTISKĀS VALŪTAS SISTĒMAS UN MAKSĀJUMU BILANCE.
Maksājumu bilance – konkrētas valsts rezidentu un pārējās pasaules veikto saimniecisko darījumu rezultātu sistematizēts pieraksts noteiktā laika periodā.
Maksājumu bilance parāda ekonomiskās un finansiālās sadarbības kopējos apjomus un struktūru konkrētajai valstij ar pārējo pasauli.
Ar maksājumu bilances sastādīšanu nodarbojas centrālā banka, Latvijas gadījumā Latvijas Bankas Statistikas pārvalde. Parasti maksājumu bilanci sastāda vismaz reizi ceturksnī nacionālajā valūtā, bet var arī jebkurā citā valūtā, izmantojot attiecīgos kursus, ko noteikusi centrālā banka.
Maksājumu bilance ir statistiskās uzskaites dokuments visiem norēķiniem par precēm, pakalpojumiem, transfertiem un finanšu ieguldījumiem, ko noteiktā laika periodā veic valsts rezidenti un nerezidenti. Tā parāda bilanci starp visām reālām un naudas plūsmām uz ārvalstīm un no tām.
Maksājumu bilanci parasti dala divos pamatkomponentos:
• Tekošais konts - atspoguļo preču, pakalpojumu, ieņēmumu un kārtējo transfertu starptautiskās kustības.
• Kapitāla un finanšu konts, kur atspoguļoti starptautiskie kapitālu transferti, ārvalstu tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi un citas investīcijas.
Tekošais konts ir tā maksājumu bilances daļa, kurai ekonomisti pievērš vislielāko uzmanību, jo tekošajā kontā tiek atspoguļots, kādi ir valsts ieņēmumi no preču un pakalpojumu, kapitāla un transfertu kustībām un kādi ir valsts izdevumi šajos posteņos. Maksājumu bilances tekošais konts ir sadalīts 4 lielās sadaļās. Tās ir preces, pakalpojumi, ienākumi un kārtējie transferti.
ekošais konts ietver preču un pakalpojumu, ienākumu un izdevumu (darba algas, dividenžu, procentu), kā arī to kārtējo pārvedumu (pensiju, dāvinājumu, nodokļu u.c.), kuri nav paredzēti investīcijām, kustību. Tekošā konta darījumi tiek parādīti kā kredīta un debeta bruto grāmatojumi. Kredīta pusē tiek atspoguļots preču un pakalpojumu eksports, kā arī no ārvalstīm saņemtie attiecīgās valsts rezidentu ienākumi un bezatlīdzības maksājumi. Savukārt tekošā konta debeta pusē tiek atspoguļots preču un pakalpojumu imports, kā arī citu valstu rezidentiem izmaksātās summas.
Kapitāla un finanšu konts atspoguļo saņemtos un veiktos bezatlīdzības maksājumus, kas paredzēti investīcijām, kā arī ārējo ieguldījumu un parādu pārmaiņas noteiktā laika periodā un valsts rezerves aktīvu pieaugumu vai samazinājumu. Maksājumu bilances finanšu kontā darījumus parāda kā kredīta un debeta neto grāmatojumus (lai atspoguļotu pasīvu un aktīvu neto pārmaiņas). Tādējādi finanšu kontā ir redzamas tiešo investīciju, portfeļieguldījumu, citu ieguldījumu un rezerves aktīvu neto pārmaiņas, t.i., starpība starp valstī ienākošajām un no tās izejošajām summām.
Tautsaimniecības attīstības analīzē un makroekonomiskajā prognozēšanā valsts maksājumu bilance ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem. Maksājumu bilance raksturo attiecīgās valsts un pārējo pasaules valstu tautsaimniecību mijiedarbību un sniedz plašu informāciju par naudas plūsmām starp uzņēmumiem un to ārvalstu partneriem. Pamatojoties uz valsts maksājumu bilances datiem, var spriest par šādiem rādītājiem un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī:
• maksājumu bilances tekošā konta deficītu vai pārpalikumu un tā ietekmi uz valūtas kursa stabilitāti, ārvalstu investīcijām, valsts kredītpolitiku;
• iespējamiem tekošā konta deficīta segšanas avotiem un valsts spēju nokārtot ārējā parāda maksājumus;
• vietējo ražotāju konkurētspēju, preču un pakalpojumu eksporta un importa ietekmi uz vietējo ražošanu un nodarbinātību;
• finanšu līdzekļu plūsmām kapitāla un finanšu kontā u.tml.
Maksājumu bilancē ietverto informāciju var izmantot, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem valstī vai aizdevumu piešķiršanu un analizējot valsts tautsaimniecības ārējo sektoru, prognozējot, vērtējot ekonomisko politiku. Šī informācija arī ļauj katram ārējās ekonomiskās darbības dalībniekam analizēt un prognozēt savu lomu dažādu valstu tautsaimniecību mijiedarbības procesā.
…
