Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,72 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,27
Pirkt
Identifikators:323819
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.09.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Savdabīga pētnieciskās izziņas metode. Laboratorijas darbus visbiežāk izmanto ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Tiem nepieciešams īpaši iekārtots kabinets (laboratorija) un attiecīgi piederumi: instrumenti, trauki, vielas, enerģijas avoti, preperējamie objekti. Skolā laboratorijas darbus veic skolotāja vadībā. Laboratorijas darbu saturs saistīts ar skolotāju veiktajiem demonstrējumiem, uzdevumu risināšanu, izmantojot novērojumus, eksperimenta materiālus.
Vispopulārākā praktisko metožu forma. Tos veic visos darbmācības cikla priekšmetos.
Praktiskie darbi daļēji iespējami arī citos mācību priekšmetos. Bioloģijas skolotāja vadībā skolēni kopj stādījumus skolas teritorijā, kā arī piedalās darba talkās ārpus skolas. Ģeogrāfijas un ģeometrijas nodarbībās izdara ģeodēziskus mērījumus skolas apkārtnē.
Skolotājs vai skolēni rāda uzskates līdzekļus, dzīvus vai preparātus dabas objektus ko sagatavo iepriekš. Demonstrē eksperimentus, arī mājās veikto vienkāršo eksperimentu vai ilgstošu patstāvīgo novērojumu rezultātus. Demonstrējamo objektu ienes klasē jau stundas sākumā, bet novieto to aizsegtu, lai nenovirzītu skolēnu uzmanību no stundas gaitas pirms demonstrējuma un sakāpinātu viņu interesi par objektu līdz demonstrējuma brīdim. Demonstrējot objekts jānovieto uz paaugstinājuma, lai visa klase to labi varētu redzēt. Skaidrojumu sāk ar objektu kā vienotu sistēmu, tad aplūko detaļas un noslēdz ar kopsavilkumu. Videomateriālu demonstrēšana ir ieteicama izpratnes veidošanai un ilgtermiņa procesu vai ātras darbības vērošanai.
Skolotājs kopā ar skolēniem izvirza ekskursijas mērķus, uzdevumus un sadala pienākumus, apspriež drošības noteikumus un izlemj par atskaites formu un ievākto materiālu apkopojumu un noformējumu. Ja ekskursija iekļaujas mācību stundas laika ietvaros, tad tā ir interpretējama tikai kā uzskates metožu īpašs variants. Turpretī ja tā notiek ārpus stundām, tad tā vienlaikus uzskatāma arī par savdabīgu mācību darba organizēšanas formu. Populārākie ekskursiju objekti ir augu un dzīvnieku biocenozes (mežs, purvs, dīķis), iežu atsegumi, derīgo izrakteņu atradnes, ražošanas uzņēmumi, novadpētniecības objekti, muzeji. Arī kultūrgājieni un teātra izrādēm vai koncertiem ir uzskatāmi par mācību ekskursijām (ar audzinošu ievirzi).
Attīstītas novērošanas spējas ir nepieciešamas jebkuras profesijas darbiniekiem, bet jo sevišķi tiem, kam saskare ar dzīvo dabu – lauksaimniekiem, dārzkopjiem. Šādu spēju attīstību sekmē skolēnu patstāvīgie novērojumi, ko organizē bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāji.
Novērošanu veic skolas teritorijā iekārtotajā ģeogrāfijas sektorā, kā arī skolēnu dzīves vietās un ceļā uz skolu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mācību metodes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/323819

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties