Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • LU Juridiskās fakultātes 2006.gada vasaras valsts eksāmenu atbildes tiesību teorijā

     

    Konspekts25 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
2,18 (19%)
Cena ar atlaidi*:
9,31
Pirkt
Identifikators:840719
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Jautājuma konkretizēšanas labad ir jāpaskaidro, ka tiesību zinātnes pētīšanas objekts ir normatīvie tiesību akti, jo normatīvie akti ietver arī tādus uzvedības priekšrakstus, kuri tiesību normas nesatur, bet ir normatīvi akti. Pie tādiem pieskaita, piemēram, gludekļa lietošanas instrukciju, dažādu korporatīvo organizāciju (politisko partiju, biedrību, fondu) normatīvie akti.
Normatīvais tiesību akts ir tiesību normas saturošs tiesību avots, kuru sankcionējis publiskās varas subjekts. Normatīvais tiesību akts ir ietērps, forma tiesību normām. Tāpēc nevar runāt par normatīva akta piemērošanu, bet par tiesību normas piemērošanu.
Normatīvs akts ir adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam un paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu vairākkārtējai regulēšanai. Normatīvs akts ir vispārsaistošs visiem tiesību subjektiem, uz kuriem tas attiecas. Pie normatīvajiem tiesību aktiem nepieder individuāli tiesību priekšraksti noteiktam adresātam/-iem. Pie tiem pieder tiesību piemērošanas akti, piemēram, rīkojumi, spriedumi, lēmumi un līgumi starp diviem privāttiesību subjektiem. Praksē ir sastopami jaukti tiesību akti, kuri satur gan konkrētas normas, gan individuālus priekšrakstus, piemēram, Satversmes tiesas spriedumi.
Normatīvos tiesību aktus var sadalīt pēc konkrēta akta adresāta. Demokrātiskās un tiesiskās valstīs ir raksturīgs strikts dalījums starp ārējiem un iekšējiem normatīviem aktiem. Ārējos normatīvos tiesību aktus var izdot tikai demokrātiski leģitimētas institūcijas: 1) tieši − Saeima, pašvaldību dome/padome;
2) netieši − Ministru kabinets.
Ārējie normatīvie tiesību akti ir saistoši jebkuram abstraktam personu lokam un ar tiem regulē tiesiskās attiecības starp publisko tiesību subjektu no vienas puses un indivīdu vai citu tiesību subjektu no otras puses. Valsts pārvaldes iestādes nav demokrātiskie leģitimētas, tādēļ tās ārējos (t.i., vispārsaistošus) normatīvus aktus izdot nevar. Tās var izdot iekšējus normatīvus aktus, kas ir saistoši tikai iestādei pašai, kā arī tai padotām iestādēm, amatpersonām. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts var izdot, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas ieskrējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīvā akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam vai padotībā esošajam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem. Iekšēja normatīva tiesību akta izdošanas kompetenci un akta piemērošanas apjomu regulē ārējs normatīvais tiesību akts, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta iekārta likums u.c.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −11,47 €
Materiālu komplekts Nr. 1189477
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „LU Juridiskās fakultātes 2006.gada vasaras valsts eksāmenu atbildes tiesību teorijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/840719

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties