Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,04 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,45
Pirkt
Identifikators:792492
Vērtējums:
Publicēts: 18.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saīsinājumu saraksts    3
  Ievads    4
1.  Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra    5
2.  Livonijas ordeņa valsts varas organizācija    6
3.  Rīgas arhibīskapijas valsts varas struktūra    7
4.  Livonijas pilsētas kā Hanzas savienības locekles    8
5.  Livonijas lantāgs    9
5.1.  Livonijas landtāga kompetence    9
5.2.  Livonijas landtāga struktūra    9
6.  Bruņinieku tiesību avoti    10
7.  Bruņinieku feodālās zemes īpašuma tiesības    11
8.  Pilsētu tiesības (Pārstrādātie Rīgas statūti)    11
9.  Kanoniskās tiesības    12
10.  Romiešu tiesību recepcija    12
11.  Zemnieku tiesību avoti    13
11.1.  Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības    13
11.2.  Lībiešu un igauņu zemnieku tiesības    13
11.3.  Kuršu zemnieku tiesības    13
12.  Zemnieku krimināltiesību normas    14
  Secinājumi un priekšlikumi    15
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    16
  Pielikums    17-19
Darba fragmentsAizvērt

Zobenbrāļu ordenis (1202. – 1236.) – bija Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha 1202.gadā nodibināts bruņinieku ordenis Livonijas iekarošanai. Ordeņa statūti tika sastādīti pēc templiešu ordeņa statūtu parauga. Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam.
Zobenbrāļu ordenis bija militāra, garīga un laicīgās varas organizācija.
Zobenbrāļu ordeņa kā feodālās valsts struktūru veidoja:
Miestrs – ordeņa priekšnieks. Latvijas teritorijā no 1202. līdz 1236.gadam bijuši divi mestri.
Komturs – ordeņa bruņinieks, kam bija uzticēts priekšnieka amats kādā ordeņa pilī un tās pārvaldes iecirknī (komtūrijā). Vēlēts amats. Komturam savas komturija robežās bija dota militārā, garīgā, tiesas vara, kā arī viņš veica pārvaldīšanas funkcijas. Komturs valdīja komturijas militāro un saimniecisko dzīvi, kara laikā bija komturijas bruņoto spēku pavēlnieks, tiesāja komturijas zemniekus un vasaļus un disciplināri varēja sodīt ordeņa brāļus.

Livonijas ordeņa valsts iekārta būtiski neatšķīrās no Zobenbrāļu ordeņa, bet pārvalde bija attīstītāka. Kaut gan Livonijas ordenis formāli bija Vācu ordeņa ziemeļu zars, tā kā Livonijai nebija tiešu robežu ar ordeņa Prūsijas zaru, kur atradās ordeņa galvenā mītne, Livonijas ordenis realizēja puslīdz patstāvīgu politiku.
Ordeņa valsts pārvaldē vienlīdz liela nozīme bija gan amatpersonām, gan koleģiālajām institūcijām.
Amatpersonas bija formāli pakļautas pēc ranga augstākai organizācijai – Vācu ordenim. Savukārt ordeņa koleģiālās institūcijas bija konvents, padome un kapituls.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,72 €
Materiālu komplekts Nr. 1306997
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas valsts iekārta. Feodālās tiesības Latvijā 13.-16.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/792492

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties