Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,55 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,44
Pirkt
Identifikators:585775
Vērtējums:
Publicēts: 11.04.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

2. Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.
Uzziņa par Kaupo, izmantojot hroniku komentārus vai citus informācijas avotus.
Kaupo (miris 1217) bija lībiešu valdnieks Turaidā, Indriķa hronikā pielīdzināts karaļiem. Kaupo rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo ir pirmais, kas Turaidā kristījies un ka kristoties viņš ieguvis vārdu Jēkabs - Kaupo. Ir izteikts pieņēmums, ka Kaupo vārds varētu būt saistāms ar igauņu „kupjas”, „kubjas”, kas nozīmē „vagars”, „stārsts”. 1203. gadā Kaupo kopā ar bīskapu Albertu devās uz Romu pie pāvesta Innocenta III, viņu pavadīja Daugavgrīvas abats Teoderhijs. Kaupo tiek minēts daudzu krustnešu un to sabiedroto militāro akciju dalībnieku vidū. Kad Kaupo atgriezās no Romas un Vācijas 1204. gadā, viņš palika uzticīgs kristiānismam un vācu varai. Tas radīja traģisku konfliktu ar paša tautas brāļiem vai atkritējiem no jaunās ticības. 1206. gadā līvu sacelšanās laikā Turaidas līvi padzina Kaupo, jo viņš bija krustnešu sabiedrotais, un nopostīja viņa īpašumus, abas Kaupo pilis. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēka uzbrukumu Turaidas pilij. Kad 1207. gadā Lību dalīja starp bīskapu un zobenbrāļu ordeni, Kaupo novadu, kas bija tagadējās Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā, ieguva bīskaps. Šis vadonis vispār kā vācu sabiedrotais piedalījās visos karos ar igauņiem un ne tikai. Katra hronika min savu versiju, kā mira Kaupo un kur viņš ir apglabāts, taču par pareizu tiek uzskatīts, ka Kaupo mira Igaunijā, Vilandes kaujā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/585775

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties