Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,45 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,04
Pirkt
Identifikators:308634
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

1.Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.

Kaupo (?-1217). Lībiešu valdnieks Turaidā, Indriķa hronikā pielīdzināts karaļiem, gan tikai nosacīti. Kaupo rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo ir pirmais, kas Turaidā kristījies, un ka kristoties viņš ieguvis vārdu Jēkabs – Kaupo (Atskaņu hronika, 306.-307.lpp.).
Latvijas vēsturē Kaupo iegājis kā negatīvi vērtēta personība un savas tautas nodevējs, jo viņš sadarbojās ar vācu krustnešiem, kas 13. gs. Sāka iekarot Baltiju, lai pievērstu to kristietībai. Kā vēsta „Indriķa hronika”, viņš (iespējams, jau kristīts) 1203. g. Devies uz Romu, kur pāvests Innocents III to laipni uzņēmis. Pēc atgriešanās Kaupo, lībiešu atstumts, dzīvoja vāciešu vidū un sāka kopā ar tiem cīnīties pret savējiem, līdz 1217.g. krita kaujā ar igauņiem.
Pēdējā laikā Kaupo rīcību vērtē arī citādi. Par vienu no iemesliem viņa pāriešanai ienaidnieka pusē uzskata vēlēšanos pasargāt dēlu, kurš bijis jānodod vāciešiem kā ķīlnieks. Turklāt Rietumeiropā redzētais varbūt licis kraupo domāt par iespējām, kādas pavērtos lībiešiem un latviešiem, ja arī viņi iekļautos kristīgo Eiropas tautu saimē. (Slavenību enciklopēdija,181.lpp.)

Par Kaupo vēstītais hronikās.
Nav droši zināms, kad Kaupo pieņēmis kristīgo ticību, jo konkrēts gadskaitlis nav minēt, bet Atskaņu hronika vēsta par to, ka Kaupo bijis pirmais, kas Turaidā kristījies [„Kaupo – tā šo vīru sauca, / pirmais kristīties viņš trauca”(Atskaņu hronika, 269.-270.)].
Pirmo reizi Indriķa hronikā Kaupo minēts 1200. gadā, kad bīskaps Alberts uzaicināja līvu vecākos uz dzīrēm. Dzīru laikā līvu vecākie tika sagūstīti. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/308634

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties