Literatūras kopsavilkums latviešu folklorā

Janīna Kursīte „Māra”
Māra- htoniska dievība. 1.Māras darbības un pārvietošanās veidi:1)tecēšana-‘steigšus iet’, ‘skrien’ krustībās un kāzās, kad ir nepieciešama ātra Māras palīdzība, klātbūtne.2)ar basām kājām steidzas pie dzemdētājas pāri „ābeļu līdumam; pārnes dvēseles uz viņu sauli.3)zelta, sudraba, vara kurpes- simbolizē Māras dievišķo varu, labvēlību.4)Māra dejo- „laipo” un „rotājas”- krustībās un kāzās uz mājas jumta. 5)rībina, dimdina, brauzdē krustībās, tā apliecinot savu klātbūtni.6)tur dusmas, ja meita, sieva un bārene neievēro viņas likumus.7)Māra dreb/trīc/drebina/trīcina- drebinās zem apses un drebina pašu apsi, kad uz viņsauli pārnes dvēseli. Apse-Lielās pirmmātes mītnes vieta, vārti uz viņsauli.8)cērp, auž aitas vilnu-tāpat kā visas sieviešu dievības un gari, kas lemj likteni un uzrauga radīšanu. 2.Māras runas un sazināšanās veidi: zina, saka, runā- Māra zina pārdabisko. Iniciācijas rituālos Māra sazinās simbolu veidā ar iesvētāmo un priesteriem. 3. Māras piederumi:1)ar zelta rīksti iet ganos un ar zelta valgiem savalda negaisu.2)nazis-Māras piešķirtās daļas zīme; vācele-Māras dota labuma krātuve, sievišķā sargāšana; slaucene-krātuve pienam, kas ir dzīvības dzēriens, atdzimšanas eliksīrs.…