Liliju dzimtas augiem piemīt galvenās viendīgļlapju pazīmes.
Vairums liliju dzimtas augi ir daudzgadīgi.
Tie vairojas ar vasas pār veidnēm – sīpoliem vai sakneņiem.
Liliju dzimtai Latvijā pieder daudzgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi ar sakneni, bumbuļsīpolu vai sīpolu. Lapas veselas, lineāras, lancetiskas. Ziedi parasti divdzimumu. Auglis pogaļa vai oga. Latvijā konstatētas 22 sugas.
Dzimtas lielākā ģints – zeltstarītes (Gagea) – agri ziedoši pavasara augi. Bieži, galvenokārt upju ielejās, jauktos un lapkoku mežos, krūmājos un vecos parkos aug meža zeltstarīte (Gagea lutea). Tai ir viens sīpols no ,kura izaug 10 - 30 cm garš taisns, stublājs un viena apakšējā lapa, kas ir plati lineāra, 7 - 15 mm plata, garāka par ziedkopu. Ziedi dzelteni, čemurveidīgā ziedkopā.
Otra biežāk sastopamā ģints suga ir mazā zeltstarīte (Gagea minima), kurai veidojas 2 sīpoli. Stublājs 7 - 15 (20) cm garš. Apakšējā lapa viena, lineāra, 1 - 3 mm plata, vienāda vai nedaudz garāka par ziedkopu. Ziedi dzelteni, zarainā, skarveidīgā ziedkopā.
Ļoti populārs un pazīstams augs ir parastā kreimene jeb maijpuķīte (Convallaria majalis) – daudzgadīgs augs ar 10 - 30 cm garu stublāju un 2 - 3 nosmailotām, lancetiskām vai olveidīgām lapām. Ziedi balti, skrajā vienpusīgā ķekarā.
Auglis – sarkana oga. Bieži mežos un krūmājos.…
