Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,59 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,90
Pirkt
Identifikators:339909
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Lietu tiesību jēdziens un reglamentācija romiešu civiltiesībās. Lietu tiesības jeb tiesības uz lietu nozīmē tiesību subjekta varu jeb iespēju rīkoties ar noteiktu lietu. Šīs rīcības tiesības izpaužas vairākās formās: privātās tiesības, valdījuma tiesības, ķīlas tiesības, servitūtu tiesības un izpirkumu tiesības. Lietu tiesības ir absolūtas, tas nozīmē, ka šīs tiesības ir jārespektē visām personām un visiem citiem ir jāatturas no īpašuma tiesību aizskārumu un īpašnieks var atprasīt lietu no katras personas , kas to aiztur ar īpašuma prasību. Lietu tiesībām ir 2 juridiskas formas: 1.īpašumtiesības uz savu lietu 2. tiesības uz cita lietu (servitūts, ķīla un izpirkuma tiesības). Katrai lietu var būt parastā vērtība, sevišķā vērtība vai ar personīgām tieksmēm pamatota vērtība. Parasto vērtību lietai nosaka- tirgus cena, ar ekspertu palīdzību, un pēc labuma kādu šī lieta var dod lietas lietotājam. Sevišķā vērtība nosakāma pēc tā labuma kādu lietas lietotājs gūst no šīs lietas. Ar personīgajām tieksmēm pamatota vērtība ir tā vērtība kādu pats lietotājs piešķir lietai tās sevišķo attiecību dēļ, neatkarīgi no labuma kādu tā dod. Lietu tiesības ir Civillikuma 3.daļa ,kuras pamatā balstās uz Senās Romas Civiltiesībām un arī uz Eiropas kapitālistisko valstu tiesībām šajā jomā. Civiltiesības nedod lietu tiesību definīciju , bet tā ir romiešu tiesībās.

2. Ķermeniskas un bezķermeniskas lietas. Lietas kā tiesību subjekti ir gan ķermeniskas lietas ,gan bezķermeniskas lietas. Ķermeniskās lietas ir taustāmai vai kā citādi ar maņu orgāniem uztverami fiziski objekti, kas iedalās: Kustamas lietas , Kuras var pārvietot attiecībā pret kādu citu lietu, nesabojājot tās. (kuģis) Pēc pārvietošanas pazīmes Nekustamas lietas, Kuras bez ārējas bojāšanas nav iespējams pārvietot vai kuras vispār nav pārvietojamas. (dzelzceļš, zeme) Atvietojamas lietas, Kuras var noteikt ar skaitu, mēru , svaru. Atvietojamas lietas bojāejas gadījumā tās atdošanas pienākums neizbeidzas. Pēc individualizācijas pakāpes (nauda, graudi) Neatvietojamas lietas Pretstats atvietojamām lietām, kuras nenosaka ar skaitu, mēru un svaru un ir vienreizējas, unikālas. (mākslas priekšmeti, dārglietas) Patērējamas lietas, kuras zaudē vērtību lietošanas procesā vai zūd vienā izlietošanas reizē. Tās lietojot tiek iznīcinātas.(apavi, drēbes, sāls, benzīns) Nepatērējamas lietas Lietas , kuras lietojot īsāku vai ilgāku laiku nevar iznīcināt.(mākslas priekšmeti, mēbeles, grāmata) Pēc to dabiskajām īpašībām Dalāmas lietas Lietas , kuras reāli var sadalīt(nauda , graudi, benzīns). Neiznīcina to lietas būtību , tomēr sadalot samazinās Atkarībā no tā vai lietu sadalot atsevišķu daļu vērtība. saglabā vai zaudē savu nozīmi. Neatdalāmas lietas Lietas ,kuras no lietu tiesību viedokļa nav dalāmas (mēbeles , grāmata , mašīna).Dalot zaudē savu sākotnējo nozīmi. Bezķermeniskas lietas ir objekti ,kas nav uztverami ar tausti, bet atrodas civiltiesiskajā apgrozībā, ir atsavināmi un iegūstami.(autortiesības, parāds, kopīpašumā domājamā daļa, personiskās tiesības-uzvārda izvēle)

3. Lietu kopības. Par tiesību un saistību priekšmetu var būt nevien atsevišķas lietas, bet arī lietu kopības. Lietu kopība ir vairāku tādu patstāvīgu, vienas vai dažādu šķiru, ķermenisku vai bezķermenisku lietu sakopojums zināmam nolūkam vienā sastāvā un ar vienu kopīgu nosaukumu, kuras šajā sastāvā atzīstamas tiesiskā ziņā par vienību jeb vienu pašu lietu.(servīze) Lietu kopības jēdzienu un tās būtību neiznīcina un negroza ne tās sastāvā ietilpstošo atsevišķo lietu pamazinājums vai pieaugums, ne arī kāda cita to pārmaiņa.

4. Galvenās un blakus lietas. Galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts , ir blakus lieta. Slēdzot līgumu par galvenās lietas atsavināšanu, pieņem ,ka blakus lietas nododamas kopā ar galveno lietu , pat tad ,ja šīs blakus lietas līgumā speciāli nav minētas. Piemēram , pārdod māju, kurā viena istaba ir izīrēta, tas nozīmē ,ka pārdod māju „ar visu īrnieku ”.Kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās lietas uz abām attiecās vieni un tie paši tiesību noteikumi; tādēļ kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām , bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām Starp blakus lietām jāizšķir :1) galvenās lietas būtiskas daļas, to starpā pieaugumi šaurākā nozīmē; 2) galvenās lietas augļi; 3) galvenās lietas piederumi; 4) galvenai lietai taisītie izdevumi un uz to gulošās nastas. Galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu. Uz galveno lietu gūstas nastas un apgrūtinājumi. Lietu nastas ir servitūti, ķīla vai citi apgrūtinājumi, kuri jānes lietas īpašniekam. Galvenās lietas augļi –katrs labums ,ko var iegūt lietojot galveno lietu. Galvenās lietas piederumi- blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Galvenai lietai taisītie izdevumi: Nepieciešamie- ar kuriem pašu galvenās lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma. Nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā. Derīgie- kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās. Derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību, saņemot no šās lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Bet ja šis paaugstinājums pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus.Greznuma-kas padara galveno lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.Kas bez uzdevuma taisījis svešai lietai greznuma izdevumus, tas nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet arī var atņemt savus izdaiļojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt nekaitējot galvenai lietai.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,42 €
Materiālu komplekts Nr. 1118826
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lietu tiesību eksāmena atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/339909

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties