12. Zemnieku krimināltiesību normas.
Zemnieku kriminātiesību normas daļēji ietvēra vācu, kā arī vietējo parašu tiesību normas.Tālāk izklāstīti raksturīgākie noziegumu veidi.
Slepkavība-smagākais noziegums zemnieku tiesību avotos tika sodīts ar nāvi, bet tomēr tika paradzēts arī izpirkums-vīra nauda.Soda smagumu noteica atkarība no slepkavības nozīmes un svarīguma.Neuzmanības gadījumā likums paredzēja soda samazināšanu mīkstināšanu vai pat izlīgšanu.
Miesas bojājumu nodarīšana-tika sīki regulēta visās trīs zemnieku tiesību redakcijās, paredzot smagus sodus.Piemēram pusi no vīra naudas par katru kājas vai rokas , acs vai deguna kropļojumu.
Laupīšana vai sievietes izvarošana- tika sodīta ar nāvi(kaklu nost).
Zādzība Livonijas zemnieku tiesībās regulēta kazuistiski.Likumos minēti dažādi zādzību paveidi, par kuriem paredzēti dažādi sodi.Piemēram par biškoka izciršanu jāmaksā 3 markas;ja zagli noķēra zogot tad to pakāra vai ļāva izpirkties;zādzība baznīcā vai dzirnavās tika sodīta ar nāvi.
Dedzināšana-mantas iznīcināšana ar uguni-bija jātlīdzina un jāmaksā naudas sods.
Kunga pavēles nepildīšana-sodīta ar pērienu.
Desmitās tiesas nodevas nedošana-tika pielīdzināta zādzībai , piedraudot ar nāves sodu.
Robežu zīmju pārgrozīšana un sveša tīruma uzaršana tika sodīta ar naudas sodu.
Nepatiess apmelojums arī tika uzskatīts par noziegumu.Tam kas otru apmeloja un nevarēja to pierādīt piesprieda rīkstes.
Ķecerība (atkrišana no kristīgās ticības) un buršana bija raksturīgs tā laika katoļu baznīcas sodīts noziegums, par ko bija paredzēta sadedzināšana sārtā.Livonijā šādi gadījumi bija samērā maz.
…
