III. Latvijas un Polijas kalnu kūrortu salīdzinājums un analīze.
Kopumā, apkopojot informāciju par Latvijas un Polijas kalnu kūrortiem, varētu secināt, ka Latvijas teritorijā kalnu kūrorti ir mazāk koncentrēti, nekā Polijā. Polijas teritorijā galvenie kalni ir Tatri, tādēļ attiecīgi šajā rajonā ir galvenās slēpošanas trases. Latvijā šīs trases ir vairāk vai mazāk izkliedētas pa visu Latvijas teritoriju. Taču priekš mūsu valsts teritoriālā plašuma šis piedāvājums, mūsuprāt, ir pietiekošs, galvenais, lai šajās trasēs būtu attiecīgas kvalitātes pakalpojumi. Lielākais mīnuss Latvijā ir tas, ka reāli no 41 trases spēj darboties tikai dažas, kas parāda, ka kalnu kūrortu attīstība nav sasniegusi sev pienācīgu attīstības līmeni. Savukārt, Polijā nedarbojas tikai dažas trases. Tas liecina arī par šo valstu kalnu kūrortu attīstību un kvalitāti. Piemēram, Polijā ir arī citi klimatiskie apstākļi salīdzinot ar Latviju, bet tomēr Polijas trasēs ir labāks nodrošinājums ar mākslīgā sniega segas pārklājumu, kas arī noved pie tā, ka lielākā trašu daļa strādā.
Latvijas lielākais pluss ir tāds, ka šīs trases ir labi sasniedzamas un izkliedētas daudzmaz pa visu Latvijas teritoriju. Respektīvi, tūristam nav nepieciešams veikt lielu ceļa gabalu lai paslēpotu vai pasnovotu. Paskatoties Polijas ģeogrāfisko stāvokli, var redzēt, ka galvenie slēpošanas centri ir izvietoti valsts dienvidos. No tā izriet, ka, ja cilvēks no Polijas ziemeļu rajona vēlas atpūsties šajos kalnu kūrortos, tad viņam ir jāveic diezgan iespaidīgs ceļa gabals līdz kūrortam, kas nav jādara Latvijā, jo attālumi ir mazāki.
Balstoties uz ģeogrāfisko situāciju, var secināt, ka pie Polijas kūrortiem relatīvi netālu atrodas arī Čehijas un Slovākijas kalnu kūrorti. No tā var secināt, ka Polijai ir diezgan spēcīgi konkurenti. Tādejādi Polijā ir arī labāks nodrošinājums kalnu kūrortu darbībā, jo valsts nav ieinteresēta, lai viņas iedzīvotāji dotos ārpus savas valsts robežām un tērētu savu naudu par atpūtu un sporta aktivitātēm kaimiņvalstī, ja to pašu var darīt arī savā valstī. Tādejādi Polijas kalnu kūrortiem ir jābūt spējīgiem konkurēt ar kaimiņvalstu kalnu kūrortiem un iespējams arī pārvilināt kaimiņvalstu iedzīvotājus uz saviem kūrortiem, tādejādi arī palielinot ienākumus.
Latvijas garāka trase ir Ozolkalnā, tās garums ir 500 m, bet Polijā garākā trases ir Gasenetsova treses, kuru garums ir ap 1 180 m, tomēr tās ir sarežģītākas un pieredzētas braucējiem ar pieredzi.
Infrastruktūra ap slēpošanās trasēm Latvijā ir atbilstoša attiecīgajam piedāvājumam, ir naktsmītnes, un ēdināšanas pakalpojumi, bet dažreiz ir jābrauc līdz tuvākajai apdzīvotai vietai. Tomēr attālums svārstās 10 km rādiusā.
…
