Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,97 (15%)
Cena ar atlaidi*:
5,52
Pirkt
Identifikators:604578
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.01.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

16. Tiesu iekārtas raksturojums Kurzemes hercogistē un Zviedru Vidzemē. Tiesība meklēt tiesas aizsardzību. Juristi nozīmes pieaugums tiesvedībā.
Zviedru Vidzemē:
Tiesas organizēja un to darbību uzraudzīja ģenerālgubernators. Vidzemē tika nodibinātas zviedru parauga tiesas. Zemes tiesas bija pirmās instances tiesas. Vidzemē bija piecas zemes tiesas: Rīgā, Cēsīs, Pērnavā, Tērbatā un Koknesē. Kopš 1693.g. tikai četras – Rīgā, Cēsīs, Tērbatā un Vīlandē. Šīs tiesas sastāvēja no trim locekļiem: zemes tiesneša kā priekšsēdētāja un diviem piesēdētājiem, kur viens bija muižnieks, bet otrs jurists. Tiesas locekļus amatā iecēla ģenerālgubernators. Šai tiesai piederēja visi attiecīgās teritorijas pavalstnieki neatkarībā no to pārstāvētās kārtas. Šai tiesai piekrita kriminālās un civillietas, izņemot speciālus gadījumus. Parastās muižnieku krimināllietās šī tiesa izmeklēja noziegumu, bet spriedumu izdarīja hoftiesa. Hoftiesa sprieda tiesu pēc Livonijas vidējām bruņinieku tiesībām un papildus piemēroja Zviedrijas likumus. Lai izdarītu spīdzināšanu, bija vajadzīga hoftiesas atļauja.
- Pilstiesas tika mantotas no poļu laikiem. Tām bija atstāti policijas uzdevumi un neliela kriminālā jurisdikcija. To skaits tika samazināts, piecu vietā trīs – Rīgā, Tērbatā, Koknesē. Rīgas pilstiesas priekšsēdētājs bija gubernators. Terbatas un Kokneses – pils komandanti. Šo tiesu uzvdevumos ietilpa arī parādu piedzīšana un valsts domēņu lietu uzraudzīšana.
- Hoftiesa bija augstākā tiesas iestāde, kas atradās Tērbatā, vēlāk Rīgā. Tā sastāvēja no prezidenta, viceprezidenta un sešiem muižnieku kārtas piesēdētājiem un sešiem jebkuras kārtas juristiem. Tiesa darbojās divas sesijas gadā – pavasarī un rudenī. Spriedumus pieņema ar balsu vairākumu un sēdēs bija jābūt vismaz astoņiem locekļiem. Kā pirmās instances tiesā šeit tika izskatīti muižnieku civiltiesiskie strīdi par privilēģijām uz muižām, muižnieku mantas valdījumu, robežstrīdiem, parādu prasībām, testamentu lietām un mantošanas jautājumiem, viegliem apvainojumiem, utt. Hoftiesa izsprieda lietas arī par karaļa un fiska tiesībām un prieķšrocībām valsts ienākumos. Kā pirmās instances tiesā šeit izskatīja sevišķi smagas krimināllietas. Šī tiesa bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesu iestādēm un pislētu rātēm izņemot Rīgas rāti.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas tiesību vēstures pirmā kontroldarba jautājumi un atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/604578

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties