Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:451838
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

VOLDEMĀRA – ĒRIKA LĒŅU TIESĪBAS

Paredzētas Ziemeļigaunijai (Harijas _ Vīrijas) vasaļiem.
Voldemārs II (1202 – 1241) un Ēriks VI (1286 – 1319). Vācu, ne skandināvu lēņu normas. Domājams sastādītas 13. gs. (ap 1238 – 1319). Plašas vasaļu tiesības, maz pienākumu.
SENĀKĀS BRUŅINIEKU TIESĪBAS
Tikai redakcionāls dabas atšķirības.
Karaļa vietā bīskaps, bez lēņu tiesībām arī kriminālas normas (9 panti) un ciema tiesības (7.panti).
Kodifikācija notikusi, domājams, 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā.

LIVONIJAS SPOGULIS
14. gs. pirmajā pusē lokalizēts Sakšu spogulis.

Sakšu spogulis sastāvēja no divām daļām – pirmā grāmata regulēja zemes tiesības, otrā lēņu tiesības. Romas pāvests un kūrija daļēji nolād tos pantus, kur izcelts karaļa varas primāts pār pāvesta varu.

VIDĒJĀS JEB PAPLAŠINĀTĀS BRUŅINIEKU TIESĪBAS -1422. g.

Izsludina Jānis VI Ambundi (Habundi) (1418 – 1424) par arhibīskapijas likumiem.
Pirmais arhibīskaps, kurš uzturā savā diecēzē. Pārējie ordeņa vajāšanas dēļ parasti uzturējās Aviņonā, pāvesta galmā.
1422. gadā kļūst par oficiālu statūtu grāmatu, bet 1648. g. Zviedrijas karaliene Kristīne šo statūtu pasludina par likumu Vidzemes provincē. Pārstrādātā un papildinātā formā abi avoti spēkā līdz pat 19. gs. vidum.
Runā par soda, ciema un brīva zemnieka mantošanas tiesībām. Klaušas nemin, tikai nodevas (167. paragrāfā). Pirms dzimtbūšanas laika tiesības. Piemin gan viena zemnieka padošanos otram par dzimtu, piezīmējot, ka radi un var tam pretoties un izpirkt viņu brīvībā.
Pārstrādātās bruņinieku tiesības
Tikai ārēji mainīs teksts.
Tekstā nav “apliecināt pie svētajiem” tā vietā “uzturēt ar zvērestu”, “zvērēt”.

KRIMINĀLTIESĪBAS

Sākot no asins atriebības līdz publiski tiesiskai soda sistēmai.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas tiesību vēsture - eksāmenam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/451838

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties