Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:324762
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.04.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

46. Starpkaru Latvijas Republikas likumu spēkā atjaunošana pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas un ar to saistītās problēmas. Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība. Ar 1990. gada 4. maija LPSR Augstākās Padomes Deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" tika uzsākta pakāpeniska atteikšanās no padomju tiesībām. Deklarācija paredzēja pārejas laiku. Tajā tika pieļauta tādu spēkā esošu padomju tiesību piemērošana, kas nerunāja pretī Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantam. Tas nozīmēja, ka pilnīga atteikšanās no padomju tiesībām tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Deklarācijas 6. punkts paredzēja saglabāt spēkā pagaidu kārtībā LPSR tiesības, kas ner nerunāja pretī Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantam, tomēr PSRS konstitūcija un citi federālie normatīvie akti Latvijā vairs nebija piemērojami (jo attiecās uz PSRS zemēm, nevis Latviju, kas ar neatkarības pasludināšanu vairs neskaitījās PSRS sastāvdaļa). Tas iezīmēja pakāpenisku juridisko saišu saraušanu ar bijušo Padomju Savienību.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −14,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1372079
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties