Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:840227
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kārlis Bambergs
(27.2.1894 – 7.9.1981)

Padomju agroķīmiķis, akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1951.gada. Dzimis Kazdangā, Jelgavas rajonā. Beidzis Latvijas Universitāti 1923. gadā. Bijis par pasniedzēju Latvijas Universitātē līdz 1939. gadam, pēc tam bijis par pasniedzēju Jelgavas lauksaimniecības Universitātē, no 1944. gada līdz 1973. gadam bijis pasniedzējs Latvijas lauksaimniecības Universitātē Rīgā (no 1945. gada – profesors).
Galvenie pētījumi veikti agroķīmijā, augsnes apstrādē un augkopībā.
Izpētījis un izstudējis visu par augsni, kūdras ietekmi, slāpekļa papildmēslojumiem, pesticīdiem un mikroelementiem lauksaimniecības kultūrās. Pētījis augsnes apmaiņas katjonu sastāvu. Izpētījis slāpekļa, minerālvielu un mikroelementu sastāva atkarību graudaugu, dārzeņu un tehniskajās kultūrās atkarībā no augsnes sastāva, mēslojuma un klimatiskajiem apstākļiem. (Выдающиеся химики мира 31.lpp).

Juris Bankovskis
(22.12.1927)

Padomju ķīmiķis, akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1982. gada. Dzimis Černigovskas apgabalā, Bobrovicā (Krievija). Beidzis Latvijas Universitāti 1948. gadā. No 1948. gada strādā (tajos laikos) Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas neorganiskās ķīmijas Institūtā.
Galvenās darbības veicis kompleksu savienojumu un to veidošanas pētīšanā. Izstrādājis hipotēzi par pārejas metālu kompleksu savienojumu veidošanu ar elementiem no helatoveidotāju trioksīdu vidus. Šī hipotēze ir iesakņojusies par pamatu maz koncentrētu metālu un nemetālu dalīšanai un noteikšanai. Ir izstrādājis radio ķīmiskas un foto metriskas metodes mikro vienību rindas elementu noteikšanai un koncentrēšanai. (Выдающиеся химики мира 32.lpp).

Gustavs Vanags
(10.3.1891 – 8.5.1965)

Padomju ķīmiķis, organiskās ķīmijas speciālists, akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1958. gada. Dzimis Kurzemē. Beidzis Latvijas Universitāti 1921. gadā. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē, no 1946. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas ķīmijas institūtā.
Galvenos pētījumus veicis β-diketonu, īpaši indandiona 1 – 3 un to savienojumu pētīšanas jomā. Izstrādājis β-diketonu savienojumu sintēzes metodes.
Izveidojis organisku savienojumu atšķiršanai un noteikšanai, par pamatu ņemot introdiona īpašības. Ir sintezējis veselu virkni ārstniecības preparātu.(87.lpp)

Mihails Voronkovs
(6.12.1921)

Padomju organiskās ķīmijas speciālists, akadēmiķis Padomju Savienības Zinātnes Akadēmijā no 1990. gada. Akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1966. gada. Dzimis Ērgļos. Beidzis Sverdlovas Universitāti 1942. gadā. No 1944. gada līdz 1954. gadam strādājis Sanktpēterburgas Universitātē. No 1954. gada līdz 1961. gadam strādājis Padomju Savienības silikātu ķīmijas institūtā. No 1961. gada līdz 1970. gadam strādājis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas organiskās ķīmijas institūtā. No 1970. gada bijis Padomju Savienības organiskās ķīmijas institūta direktors Irkutskā.
Galvenos pētījumus veicis silīcija un sēru saturošu savienojumu pētīšanā. Izstrādājis lielu skaitu silīciju saturošu organisko savienojumu sintēzes metožu. Izpētījis sakarības četrpusīgā silīcija savienojumu dalīšanā. Pierādījis un teorētiski pamatojis organisko silikātu augsto reaģēšanas spēju. Atklājis veselu virkni organisko silīcija savienojumu, kuriem piemīt ļoti augsta un specifiska bioloģiskā aktivitāte. Ir pētījis sēra un sērūdeņraža reakcijas ar visdažādākajiem organiskajām vielām (tajā skaitā arī reakcijas, kuras noris ļoti augstā temperatūrā), kā rezultātā izstrādājis vienkāršas metodes sēru saturošo savienojumu sintēzē.(103.lpp)

Ivans Gīze
(31.1.1781. – 22.5.1821)

Ķīmiķis un farmaceits, Sanktpēterburgas Zinātņu Akadēmijas loceklis no 1809. gada. Dzimis Jelgavā. Mācījies I.H. Šrēdera laboratorijā Berlīnē. Strādājis Augsburgas ķīmijas fabrikā. No 1804.gada profesors Harkovas Universitātes, bet no 1814. gada profesors arī Derptskovas Universitātē.
Galvenos pētījumus veicis fizikālās ķīmijas pētījumos Ukrainas ūdenskrātuvēs un minerālūdeņu pētīšanā.
Veicis arī ķīmiskas analīzes meteorītiem, kā arī izstrādājis paņēmienus atsevišķu ķīmisko savienojumu iegūšanai no augiem.
Ir kļuvis slavens kā labs pedagogs, kurš ir pratis modināt zinātkāri un interesi par pētniecisko darbošanos ķīmijas jomā.
Grāmatas „Farmācijas Rokasgrāmata” (1806 – 1811) autors, kā arī mācību grāmatas „Vispārējā ķīmija tiem, kas māca un tiem, kas mācās” (daļas 1 – 5, 1813 – 1817) autors.(120.lpp)

Salamons Gillers
(14.1.1915 – 7.6.1975)

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,71 €
Materiālu komplekts Nr. 1113531
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas slavenākie ķīmiķi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/840227

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties