Latvijas Republikas Satversme un Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februāra kopsēdē tika pieņemta, tā ir spēkā esoša kopš 1922. gada septītā novembra. Tajā ir septiņas nodaļas un 88 apakšnodaļas. Nodaļu nosaukumi: Vispārīgie noteikumi ; Saeima ; Valsts Prezidents ; Ministru kabinets ; Likumdošana ; Tiesas ; Valsts kontrole. Šo nodaļu autori bija
J. Čakste ( Satversmes Sapulces prezidents), un R. Ivanovs Satversmes Sapulces sekretārs. Latvijas Republikas Satversme ir Valsts pamatlikums (konstitūcija), kuram tiek pakārtoti pārējie likumi. Latvijas Republikas Satversmē, kopš 1933.gada 21.marta ir izdarīti 4 grozījumi: 1933.gada 21.martā /nr.74/ ; 1994.gada 27.janvārī /nr.19/ (Ilžu, Ildžu un izolžu vārda dienā! :) ) ; 1996.gada 5.jūnijā /nr.100/ ; 1997.gada 4.decembrī /nr.2/ .Latvijas Republikas Satversme ir visu valsts pārvaldi reglamentējošs dokuments, bez kura nevar pastāvēt valsts, kā tāda. Šajā dokumentā ir reglamentētas katras institūcijas atsevišķās tiesības un pienākumi, kā arī, protams, Valsts statuss un galvenās tās iezīmes. Te ir minēti katras iestādes darba termiņi, kam viņiem jāatskaitās, kas atskaitās viņiem arī skaits - cik cilvēki pārstāv kādu institūciju. Atļaušos citēt Latvijas Republikas Satversmes 1.nodaļu:
1.pants: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. ;
2.Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
3.Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4.Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.
Attiecībā uz Saeimu - tiek norādīts kas tā ir par iestādi, kas un kādā veidā var iekļūt viņā, vecuma ierobežojumus un uz cik ilgu laiku viņus ievēl.…