Latvijas rajonu attīstība (regionālā plānošana)

Ievads

Vēsturiskās attīstības priekšnosācijumi noteica Latvijas ekonomikas un attīstības zemo līmenī, salīdzinot ar Eiropas valstīm. Taču Latvija stājās neatlaidīgajā ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šī mērķa sasniegšanai bija jāattīsta tautsaimniecība un jāsasniedz ES noteiktos attīstības līmeņus dažādās sfērās. Un dažu gadu gaitā šie līmeņi tika arī sasniegti. Taču paveikt tik prasīgu uzdevumu tik īsā laikā visā Latvijas teritorijā bija praktiski neiespējami. Valsts attīstības līmeņi pēc dažādiem parametriem tika sasniegti galvenokārt uz Rīgas, pierīgas un dažu lielu pilsētu attīstības rēķina.
Bet kā tad ir ar pārējām Latvijas teritorijām? Proti, Latvijas rajoniem. Kā gāja attīstība tajos? Kādos rajonos situācija ir uzlabojusies, kļuvusi tuvākā ES līmenim, un cik liela ir to attīstība? Un kādi rājoni ir kļuvuši mazāk pievilcīgi priekš uzņēmumiem un iedzīvotājiem?
Šī darba mērķis ir izpētīt visu 26 Latvijas rajonu attīstības līmeņus un to izmaiņas piecu gadu pirms iestāšanas ES laikā.
Teritorija ir sarežģīts kompleksa veidojums, ko veido tās iedzīvotāji, dabas resursi, infrastruktūra un citi faktori. Izvērtējot teritorijas attīstību, jāņēm vērā visus šos daudzus faktorus. Bet ar vienu mērauklu šos faktorus nevar mērīt, un nevar salīdzināt teritorijas pēc dažādu faktoru rādītājiem. Tāpēc specialisti teritorijas attīstības novērtēšanas nolūkiem ir izstrādājuši Teritoriajs attīstības indeks.Tas ir balstīts uz dažādu pamatrādītāju lielumu standartizēšanu un to apkopošanu. Rajonu attīstības vērtēšanas gadījumā tiek ņemti šādi rādītāji:
1) IKP uz vienu iedzīvotāju
2) Bezdarba līmenis
3) Ienākuma nodokļa lielums uz vienu iedzīvotāju
4) Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju
5) Demogrāfiskā slodzes līmenis
6) Aktīvo uzņēmumu uz uzņēmējsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem
7) Iedzīvotāju blīvums
8) Teritorijas pievilcības indekss (Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā, rēķinot uz 100 iedzīvotājiem procentos prêt iedzīvotāju skaitu pēdēja gada 1.janvāri)

Taču šī darba ietvaros attīstības indeksa precīza aprēķināšana nav iespējama, informācijas trūkuma dēļ (par IIN lielumu vispār, kā arī par IKP un aktīvo uzņēmumu uz uzņēmējsabiedrību skaitu 2004. gadā). Novērtējot rajonu attīstību šajā darbā izmantosim visus iepriekšminētos rādītājus, izņemot Ienākuma nodokļa lielumu uz vienu iedzīvotāju.
Veicot vērtēšanu, salīdzināsim visu rajonu rādītajus pēs dažādiem parametriem 2000. un 2004. (vai 2003.) gadā. Saranžēsim rajonus pēc katra parametra rādītājiem, atradīsim vidējos rādītājus un iegūsim secinājumus.

…