Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,18 (18%)
Cena ar atlaidi*:
0,81
Pirkt
Identifikators:447674
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Izglītība
Jaunizveidotais Izglītības tautas komisariāts (vadītājs Jūlijs Lācis, vēlāk – Pēteris Valeskalns) likvidēja dažāda tipa ģimnāzijas, sešgadīgo pamatskolu sistēmu un visas privātās skolas, to vietā izveidojot septiņgadīgo vidusskolu laukos un obligāto vidusskolu pilsētās. Vecās mācību programmas likvidēja un to vietā ieviesa PSRS mācību programmas. Izdeva jaunas mācību grāmatas, kuru lielākā daļa bija tulkotas no krievu valodas. Tajās sagrozītā veidā tika atspoguļota latviešu tautas vēsture, kultūras virzība, tautas mentalitāte, toties nemitīgi tika cildināta „lielā krievu tauta” un komunistiskā partija, kas visā pasaulē cīnoties par apspiesto tautu brīvību. Latvijas neatkarības gados veidotā izglītības sistēma tika sagrauta.
Izdevniecību nacionalizācija.
Jau dažas dienas pēc Latvijas iekļaušanas PSRS nacionalizēja vairākas izdevniecības: „Grāmatu draugs”, „Valters un Rapa”, A. Gulbja apgādu. Visas apvienoja Valsts apgādā VAPP „Valtera un Rapas” telpās Teātra ielā netālu no operas nama. Jaunizveidoto apgādu uzticēja vadīt Jānim Niedrem, bet vadošos amatos strādāja režīma līdzskrējēji, kuri izdevniecībās līdz šim bija strādājuši neilgu laiku par tulkotājiem vai kolportieriem.
Literatūra un māksla.
1940. g. Darbību uzsāka Galvenā literatūras pārvalde, kuras viena no svarīgākajām darba funkcijām bija „kaitīgās” literatūras izņemšana no bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla. Komunistiskās partijas funkcionāri, vēršoties pret „kontrrevolucionāro”, „pretpadomju”, reliģisko literatūru 1940.41. g. Sastādīja aizliegto grāmatu un brošūru sarakstus. Tika aizliegtas 34 A. Grīna grāmatas, visas Leonīda Breikša, Līgotņu Jēkaba, Andrieva Niedras, Jāņa Sārta, Augusta Saulieša, Skuju Frīda, Alberta Sprūdža, Jāņa Veseļa, Edvarta Virzas, Voldemāra Zonberga darbus. Aizliegtas kļuva arī reliģijas, psiholoģijas, okulto zinātņu un attiecību tēmas. Lai straujāk un veiksmīgāk noritētu mākslas ideoloģizācija 1940. un 1941. g. Tika nodibinātas Rakstnieku, Mākslinieku un Arhitektu savienības un Revolūcijas muzejs. Abus galvenos Rīgas mākslas muzejus reorganizēja: Rīgas pilsētas mākslas muzejs tika pārdēvēts par LPSR Padomju mākslas muzeju, bet Latvijas Valsts mākslas muzejs par LPSR Vakareiropas mākslas muzeju.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,23 €
Materiālu komplekts Nr. 1130298
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas kultūra Otrā pasaules kara laikā (1939.-1945.)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/447674

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties