Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,42 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,07
Pirkt
Identifikators:704767
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

A „Kā liecina senākās ziņas par Baltijas zemēm: "šeit mita barbari, kas Dievam pienācīgo godu deva truliem kustoņiem, lapotiem kokiem, dzidriem ūdeņiem, zaļojošiem kokiem un nešķīstiem gariem". Kāds cits baznīcas kalps 1525. gadā ziņoja: "Visi šeit ap Ludzu un Rēzekni dzīvojošie ir šausmīgi pagāni. Tie upurē Pērkonam, Ūsiņam un citiem elkiem. Gandrīz katrā mājā dzīvo arī burvji, pesteļotāji vai citi vella kalpi..." Savukārt "Kosmogrāfijas" autors Sebas-tiāns Minsters raksta, ka "viņu vidū ir daudz tādu, kas neko nezina par Dievu un viņa svētajiem. Viens pielūdz Sauli, otrs – Mēnesi, viens izvēlas pielūgšanai skaistu koku, otrs - akmeni vai ko citu, kas tam tīk".
(Vidvuds Bormanis RVKM galv. Speciālists)

B „Dievs ir viss, identisks ar visu esošo. Bet tomēr Dievs ir visā, bet nav vis visā. Kaut kas paliek pāri arī tad, kad viņš ir nolēmis iemiesoties Visuma ritmos. Kļūstot par cilvēku un par dabas daļu. Viņš neatsakās no sava dievišķīguma. To pašu var teikt par latvju Dieviņu. Viņš klejo pa Latvijas ārēm kopā ar Laimu un Māru, bet tomēr ir un paliek transcendentāla būtne. Var puslīdz droši pieņemt, ka šai punktā latviešu Dieviņa jēdziens ir sinkrētisma rezultāts kristietības ietekmē. Bez tam kristietību Latvijā ieviesa ar „uguni un zobenu”, un latvietism tā joprojām ir diezgan sveša. Viņa pātaru skaitīšana baznīcā nav skārusi viņa iekšējo satversmi, viņš ir un paliek pagānisks.[..]. Dieviņš pieder pie mītu pasaules, kurā gars un matērija papildina viens otru, un šī pasaule ir īstenāka par visu empīriski novērojamo un abstraktas domāšanas ceļā radīto. [..] Bet Kristus, kā zināms, bija vēsturiska persona, viņš nebija jāiztēlojas, jo bija vēsturiski zināma viņa inkarnācija cilvēkā.”
(Reliģiju pētnieks Roberts Mūks 2004.g.)

C Indriķa hronikā minētas sekojošas tradīcijas un paražas:
1. Zīlēšana ar zirgu
2. Saules aptumsums kā Dieva zīme
3. Bēru tradīcijas – ugunskapi un bēru vaimanas
4. Šķēpu nosūtīšana miera nodrošināšanai
5. Kristīgās ticības nomazgāšana ar Daugavas ūdeni
6. Medus vārīšana
7. Sakšu dieva galvas sūtīšana pa ūdeni atpakaļ
8. Asins izliešana, noslēdzot mieru
9. Ienaidnieka galvas nosūtīšana
10. Ienaidnieka ziedošana Dievam
11. Atkritēju mocīšana – pārraušana uz pusēm
12. Cilvēku upurēšana

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas kultūra līdz 19.gadsimtam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/704767

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties