2011. gada vasarā I. Bricis nolēma beigt profesionāļa karjeru (kā iemeslu tam minot finansējuma trūkumu, lai gan sportistam tobrīd bija jau 41 gads) un turpmāk strādāja par Lietuvas sieviešu biatlona izlases treneri. Tomēr viņš startēja arī dažās 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezonas posmu distancēs. Ar 21 dalības sezonu Pasaules kausā I. Bricis 2011. gada decembrī kļuva par rekordistu šajā ziņā starp pasaules biatlonistiem. Pēdējo reizi Pasaules kausa posmā startēja 2012. gada janvārī. No nākamās sezonas Ilmars pilnībā pievērsās trenera darbam ar Lietuvas sieviešu izlasi.
Pēc olimpiskajām spēlēm Vankūverā no Latvijas biatlona sieviešu izlases galvenā trenera amata aizgāja Māris Čakars. Viņš bija veicis arī menedžera un daudzus citus pienākumus, kas mūsu dāmām ļāva gatavoties profesionālā režīmā. 2011. gada beigās arī Madara Līduma paziņo, ka aizejot no biatlona un pārtraucot profesionālo karjeru. Iepriekšējā sezonā Madara par to runājusi ar Latvijas Biatlona federācijas vadītājiem un cerējusi, ka vasaras laikā kaut kas mainīsies uz labo pusi. Taču – nekā. "Vasarā trenējos, ieguldīju lielu darbu, taču saprotu, ka Pasaules kausos ar to būs par maz. Lai konkurētu ar lielvalstīm, vajadzīga profesionāla komanda. Esmu bijusi augšā, tāpēc ir ļoti grūti, kad saproti, ka darbojies atpakaļgaitā," atzīst Madara, kuras labākais sasniegums ir Turīnas olimpiskajās spēlēs 2006. gadā izcīnītā desmitā vieta 15 kilometros.
Neskatoties uz grūtiem laikiem Latvijas biatlonam, kad mūsu komanda zaudē labākus sportistus, cerams, ka Latvijas biatlona vēsturē vēl iedegsies vairākas zvaigznes un mēs varēsim lepoties par savu komandu.
…
