Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,11 (11%)
Cena ar atlaidi*:
0,88
Pirkt
Identifikators:375248
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Automorfās jeb normāli mitrās minerālaugsnes
Velēnu karbonātaugsnes
- Zemgales līdzenumā – Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Tukuma rajonā, tīrumos, mazāk mežos –mitrāja un gāršas tipa mežos.
-izviedojušās maz izskalotas, ar trūdvielām un augu barības vielām samērā bagātas velēnu karbonātaugsnes.
-A-mežā melns,tīrumā-brūngani pelēks
Rendzīna
mežā:(O-meža zemsega)-Ah-trūdvielu–Ck.
Aramzemē: Ap – (Bck)-ieskalošanās – Ck.
veidojas uz skeletainiem cilmiežiem kaļķakmens vai dolomītu šķembām bagātas morēnas, oļainas grants, saldūdens kaļķa nogulumiem u.c. Trūdvielu horizonts ir labi izveidots, pelēkā – melnā krāsā ar sīkgraudainu vai drupatainu struktūru, reakcija vāji sārmaina vai neitrāla. Dažreiz A horizontā sastopamas cieto karbonātiežu šķembas un oļi. Brīvie karbonāti sastopami jau trūdvielu horizontā - seklāk par 30 centimetriem. Augsnes profils īss, parasti zem A horizonta ir cilmiezis ar augstu karbonātu saturu.
Tipiskā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah – Ck – (2Ck – 3Ck).
Aramzemē: Ap – Ck; Ap – (BCk) – Ck.
veidojas uz putekļainiem cilmiežiem: bezakmeņu putekļaina smilšmāla un māla, mazskeletainas putekļainas morēnas, kā arī uz kārtainiem putekļainiem karbonātiskiem cilmiežiem.
Izskalotā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah –AhB – B – BCk – Ck.
Aramzemē: Ap – ApB – B – BCk – Ck.
visplašāk izplatītas. veidojas uz mazāk karbonātiskiem cilmiežiem. Labi izveidots, samērā dziļš (līdz 30 cm) trūdvielu horizonts ar drupatainu struktūru, tumšiem pelēks ar brūnganu nokrāsu. Augsnēm, kas veidojušās uz putekļaina smagāka mehāniskā sastāva cilmiežiem, B horizonts blīvs, ar prizmatisku struktūru. Brīvi karbonāti 30 – 60 cm dziļumā.
Glejotā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah – BAhg – Bg – BCk – Ck.
Aramzemē: Ap – Bap – Bg – BCk – Ck.
veidojas dabiski drenētos līdzenumos, kā arī reljefa zemākajās vietās uz smaga granulometriskā sastāva cilmiežiem.
Erodētā velēnu karbonātaugsne
aramzemē: (A) – AB – Bk – BCk – Ck.
veidojušās pauguraina reljefa apstākļos uz nogāzēm karbonātaugšņu izplatības zonā. Vāji erodētām augsnēm trūdkārta daļēji nonesta, trūdvielu saturs 1-2%, pelēkbrūnā krāsā. Brīvi karbonāti sastopami seklāk par 60 centimetriem. Vidēji erodētām A horizonts parasti nonests un piearts B horizonts. Trūdkārtas biezums nepārsniedz aršanas dziļumu, trūdvielu saturs mazāks par 1 %.pHKCl 6.0 – 7.0. Piesātinājuma pakāpe ar bāzēm augsta 80 – 90 procenti. Trūdvielu saturs smagāka mehāniskā sastāva velēnu karbonātaugsnēs tīrumos parasti 2 – 3%, rendzīnās var būt vairāk, bet erodētās - mazāk. Latvijas labākajām tīrumu augsnēm, tāpēc tās izmanto prasīgāko lauksaimniecības kultūru - kviešu, cukurbiešu, lucernas, miežu, āboliņa, dārzeņu un citu kultūraugu, kā arī augļu koku un ogulāju audzēšanai. Brūnaugsne
-Zemgales līdzenuma dienvidu daļā Bauskas un Dobeles rajonā, kā arī Jelgavas rajona dienvidu daļā,Kurzemes mežos, kā arī dažos citos Latvijas rajonos uz smilšmāla morēnas un baseinu nogulumiem.
- veidošanās procesu raksturo intensīva primāro silikātu minerālu dēdēšana un virsējo horizontu mineraloģiskā sastāva pārmālošanās uz vietas Brūnaugšņu veidošanās procesu norises visbiežāk vērojamas uz karbonātus mazsaturošiem limnogalaciāliem morēnu smilšmāliem, atsevišķos gadījumos uz mālsmilts nogulumiem. Pēc brīvo karbonātu izskalošanās podzolveidošanās fāze neiestājas, bet intensīvas bioloģiskā vielu aprites un lielās ikgadējās atmirušās biomasas dēļ platlapju mežos (mistrājos un gāršās) sākas intensīvs brūnaugšņu veidošanās process. Uz ķīmiskās sastāvas ziņā bagātiem cilmiežiem brūnaugšņu veidošanās sākas ar rendzīnām, kas pēc karbonātu izskalošanās pāriet brūnaugšņu stadijā, bet vēlāk virsējo horizontu diferenciācijas dēļ pārveidojas par lesivētajām brūnaugsnēm, un beidzot par velēnu podzolaugsnēm. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas augsnes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/375248

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties