Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
2,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
10,52
Pirkt
Identifikators:830191
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

2. Literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas.
Literārā valoda ir koptas runas un rakstu valodas forma, kas atbilst sava laika valodas kultūras normām. Literārajai valodai raksturīgas tas, ka to izmanto visās dzīves sfērās, tā ir obligāta visiem valodas lietotājiem, un tai ir gan runas, gan rakstu forma.
Mūsdienu latviešu literārās valodas pamati ir likti XIX gadsimta otrā pusē, apzināti izkopjot to, bagātinot vārdu krājumu, vēršoties pret nevēlamiem aizguvumiem. To paveica jaunlatvieši, pozitīvi ietekmējot cilvēku attieksmi pret savu valodu. 19. Gadsimta 80. – 90. gados nacionālā valoda ieguva vēlamo vietu visās darbības jomās. Literārās valodas pamats ir vidus dialekts.
Literārā valoda nav nemainīga, tā viedojas un attīstās kopā ar cilvēku darbību. Tāpēc valoda ir jākopj un jāpilnveido. Par literārās valodas tīrību visvairāk rūpējas valodnieki, bet diemžēl aizvien biežāk literārās valodas normas, ar kuru palīdzību tiek kontrolēta literārā valoda, tiek pārkāptas.
Literārās valodas normas jēdziens
Savas normas ir arī literārajai valodai. Literārā valoda ir tas valodas paveids, kam sabiedrība izvirza paaugstinātas prasības. Tāpēc literāro valodu nevar atstāt pašplūsmai un tās attīstība ir apzināti jāvirza. Atšķirībā no citiem valodas paveidiem literārās valodas vārdu, gramatisko formu un konstrukciju, tāpat arī fonētisko un grafisko līdzekļu izvēli un lietošanu nosaka ne vien paradums, bet arī valodnieku apzināti formulēti likumi - literārās valodas normas.
Literārās valodas normas ir parādītas pareizrakstības, pareizrunas un skaidrojošās vārdnīcās, skolu un citās normatīvās gramatikās.
Valodas normu izveidē galvenā nozīme ir rakstu valodai un obligāta prasība ir ievērot ortogrāfijas un interpunkcijas likumības.
Ortogrāfija ir kādas valodas vārdu rakstības likumu sistēma. Interpunkcijā ietilpst pieturzīmju kopums, kuru izmanto rakstos, kā arī pieturzīmju lietojuma principi.
Valodas normas laika gaitā mainās.
Blakus vienotām normām, kas nepieļauj nekādus paralēlus lietojumus, ir arī izvēles normas, kas pieļauj paralēlus lietojumus, ja tie ir vienlīdz pareizi (piem., dat. trim jeb trijiem; trim jeb trijām; lok. trijos jeb trīs; trijās jeb trīs; arī diez jeb diezin, nākamreiz jeb nākošreiz, tīši jeb tīšām).
Ir gadījumi, kad valodnieku ierosinājumiem par literārās valodas normām daļa sabiedrības nepiekrīt (sāls utml.).
Ikdienā bieži vien vērojama atkāpšanās no literārās valodas normām. Tas izpaužas barbarismu, žargonismu, vulgārismu lietošanā, nepareizu skaņu izrunā, neveiklu teikumu konstrukciju veidošanā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,84 €
Materiālu komplekts Nr. 1120817
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latviešu valodas teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/830191

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties