Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Laika skaitīšana. Svētki, ar svētceļojumiem saistītie svētki. Svētie laiki. Bībeles hronoloģija

     

    Konspekts14 Vēsture, kultūra

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,17 (18%)
Cena ar atlaidi*:
5,32
Pirkt
Identifikators:988645
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Diena. Sākumā ebreji, kā kaldejieši, diennakti rēķināja no saules lēkta līdz nākošajam saules lēktam, bet Mozus lika rēķināt to no saules rieta līdz nākošajam rietam (Lev 23,32). Pēc šīs kārtības mūsu sestdienas vakars (saules riets) ir svētdienas sākums. Šāda laika skaitīšana ietver sevī dziļu simbolisku: Diennakts sākas ar nakti un beidzas ar dienu, tas ir, mūsu šīs zemes dzīve ir nakts, bet pēc nāves Dieva valstībā tā kļūs par mūžīgu dienu.
Dienu (jom) (šaurā nozīmē - no lēkta līdz rietam) ebreji, tāpat kā arābi, dalīja sešās nevienādās daļās:
Rītausma (šachar) ilgst no rīta blāzmas līdz pilnīgai saules uzlēkšanai.
Rīts (boker) - no saules uzlēkšanas brīža līdz rasas nožūšanai.
Dienas karstums (chom hajjom) - no rasas nožūšanas līdz pusdienām (visīsākās ēnas brīdis).
Pusdienas (tsaharaim) apmēram no 1200 līdz 1500.
Pēcpusdienas vējiņš (ruach hajjom), kas Palestīnā katru dienu sāk pūst dažas stundas pirms saules rieta un mitējas vakarā.
Vakars (erebh) dalījās “krēslā” (tūlīt pēc saules norietēšanas) un “tumsā”.
Dienas dalīšanu stundās pirmo reizi piemin pravietis Daniēls (7,12), jo tieši Babilonijas verdzībā ebreji sāka lietot babiloniešu laika skaitīšanas metodi, kuru ar laiku pieņēma arī visas tautas. Tas ir, dienu sāka dalīt 12 stundās, bet tauta vēl ilgu laiku dienu dalīja četrās daļās, kuras sauca par pirmo, trešo, sesto un devīto stundu. Savā starpā mazās un lielās stundas bija vienādas, bet gada laikā to garumi bija dažādi. Vasaras stundas bija garākas par ziemas stundām, jo visgarākā diena Svētajā Zemē ilgst 14 stundas un 12 minūtes, bet visīsākā - 9 stundas un 48 minūtes. Vasarā pēc mūsu laika pirmā stunda atbilst pulkstens 600, trešā - 900, sestā - 1200 un devītā - 1500. Pestītājs uz krusta nomira “ap devīto stundu” (Mt 27,46).…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,99 €
Materiālu komplekts Nr. 1132985
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Laika skaitīšana. Svētki, ar svētceļojumiem saistītie svētki. Svētie laiki. Bībeles hronoloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/988645

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties