Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,02 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,97
Pirkt
Identifikators:871400
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Atbilstoši Civillikuma 1.pantā noteiktajam „tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības”. Šāda tiesību norma, kas paredz vispārēju pienākumu rīkoties labā ticībā, Latvijas tiesībās (līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs) bija jauninājums, kas tika ieviests, izstrādājot jauno civillikumu. Jēdziens „laba ticība” Latvijas tiesībās gan nebija svešs arī pirms tam. Tā, piemēram, Baltijas vietējo likumu kopojuma 3444.pants noteica šikanes aizliegumu, paredzot, ka no pienākuma atlīdzināt zaudējumus neatsvabina rīcība, kas pati par sevi ir atļauta, ja tā veikta ar nolūku nodarīt otram zaudējumus. Mūsdienās šikane (tas ir, tiesību izlietošanas kaitēšanas nolūkā) tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajiem labai ticībai pretējas rīcības gadījumiem. Tomēr tiesību norma, kas noteiktu vispārēju pienākumu rīkoties labā ticībā, pirms Civillikuma spēkā stāšanās Latvijas tiesības nebija.
Jaunā Civillikuma izstrāde tika uzsāka jau 1920.gadā, tomēr iesāktais darbs tika pabeigts tikai 1937.gada 28.janvārī, kad Ministru kabinets akceptēja izstrādāto Civillikuma projektu.1 Izstrādājot jauno Civillikumu, tajos jautājumos, kur bija nepieciešami jauninājumi, par paraugu tika izmantoti Rietumeiropas, it sevišķi Vācijas un Šveices, civillikumi. Civillikuma 1.pants bija viena no tām tiesību normām, kurai par paraugu tika izmantots Šveices Civilkodekss [Schweizersches Zivilgesetzbuch (turpmāk arī - ZGB). Proti, Civillikuma 1.pants vārdiskā formulējuma ziņā tika pārņemts no ZGB 2.panta pirmās daļas, kura noteic: „Izlietojot savas tiesības un pildot savus pienākumus, ikvienam jārīkojas pēc labas ticības”.3 Jāteic, ka likuma pirmatnējā projektā šo tiesību normu gan nebija paredzēts novietot Civillikuma priekšgalā, turklāt tā bija izteikta arī citā redakcijā: „Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības principiem, ievērojot likumos noteikto atbildību par vainu un neuzmanību vai nolaidību.” Vēlāk šis formulējums tika abstrahēts un tiesību norma tādā redakcijā, kāda tā ir šobrīd, tika „izcelta” ārpus citām Civillikuma tiesību normām, tādējādi kļūstot par Civillikuma „ievadnormu”.
Bijušais tieslietu ministrs un Civillikuma izstrādes komisijas loceklis Hermanis Apsīts ir norādījis, ka ar Civillikuma 1.pantu „esam gribējuši uzsvērt tiesību audzinošo nozīmi un tiesību lomu taisnprātības sekmēšanā cilvēku attiecībās un sadzīvē”.
Turklāt Civillikuma 1.pants ir imperatīva norma (20.gadsimta 30.gadu juridiskajā literatūrā saukta par ius cogens). Tas nozīmē, ka šo tiesību normu nevar grozīt vai atcelt ar līdzēju vienošanos.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Labas ticības jēdziena izpratne Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/871400

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties