Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:553246
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Sociālie zinātnieki bieži koncentrējas uz dažādiem iemesliem cilvēku uzvedībai, tādējādi radot motivācijas, lai tiktu veikta izpēte. Viena no šādām motivācijām ir oficiālu teoriju pārbaudīšana. Svarīga figūra šajā motivācijā ir Talkots Parsons (Talcott Parsons), kas ir labi pazīstams modernās socioloģijas teorētiķu vidū. Savā profesionālajā darbībā Parsonu vadīja degsme izveidot „vispārīgu darbību teoriju”.1 Parsons uzskata, ka ir vispārīgi standarti vai orientācijas, kas nosaka cilvēka uzvedību attiecīgās situācijās: vispārējas, bieži sastopamas situācijas (universalistic) un specifiskas situācijas (particularistic). Parsona idejai piebiedrojās arī viņa Harvardas kolēģi – Samuels Stafers (Samuel Stouffer) un Džeksons Tobijs (Jackson Toby).
Kāda cita motivācija ir izpētīt nestrukturētas intereses. Bieži vien zinātnieki uzsāk pētīt, kādu interesi bez skaidras idejas par to, ko varētu gaidīt no intereses un tās attiecībām ar citām variācijām, kurām dažas nav līdz galam saprotamas. Par šo tēmu ir rakstījušas Džeina Robertsa (Jane Roberts) un Širlija Makleina (Shirley MacLaine). Tiek lietota arī praktisku pētījumu motivācija – zinātnieki iesasitās specifiskos pētījumu projektos, parasti ar praktisku dabu. Šo motivāciju parasti izmanto, lai iegūtu konkrētus, specifiskus faktus un zināšanas. Šādus pētījumus parasti pieprasa uzņēmumu vai personas, kuras iegūtos faktus vēlas izmantot nākotnē. Vēl kāda motivācija ir netīši pētījumi. Mūsdienās lielāko daļu pētījumu varētu saukt par netīšiem pētījumiem, zinātnieki to izmanto netieši, jo tiem ir spiediens, lai iesaistītos konkrētos pētījumos, projektos. Šim fenomenam ir divas galvenās kategorijas: 1-jaunāko fakultāšu studenti, kuru profesionālā attīstība ir atkarīga no zinātniskas publikācijas; 2-koledžas studenti, kuriem jāveic pētījums, lai izpildītu pētījuma metožu kursa prasības. 2

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1135343
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kvantitatīvā un kvalitatīvā pieeja sociālajos pētījumos”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/553246

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties