Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:163664
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kriminālprocesa būtība, tā uzdevumi un mērķis    2
2.  Kriminālprocesa principi (jēdziens, sistēma)    3
3.  Nevainīguma prezumpcija kā kriminālprocesa princips, tā nozīme    6
4.  Kriminālprocesuālie dokumenti, to jēdziens, veidi, sastādīšanas noteikumi    7
5.  Speciālists un eksperts kriminālprocesā: kopīgais un atšķirīgais    9
6.  Drošības līdzekļi kriminālprocesā, to klasifikācija un piemērošanas kārtība    11
7.  Prokurora pilnvaras pirmstiesas procesā    13
8.  Aizdomās turētais. Kriminālprocesuālās aizturēšanas pamats un kārtība    15
9.  Pierādījumu un pierādīšanas jēdzieni kriminālprocesā, to izpratnes dažādība    16
10.  Pierādījumu klasifikācija    18
11.  Krimināllietas ierosināšanas stadijas, iemesli, pamati, subjekti un nozīme    19
12.  Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas veidi, to raksturojums    22
13.  Apsūdzētā saukšana pie kriminālatbildības (pamati, nozīme, procesuālā kārtība)    24
14.  Nevainīguma prezumpcija un krimināllietas izbeigšana    27
15.  Iztiesāšanas stadijas struktūra. Katra iztiesāšanas etapa būtība un nozīme    28
16.  Saīsinātā procesā piemērošanas kārtība un termiņi    32
17.  Cietušais un viņa procesuālā statusa īpatnības    34
18.  Kriminālprocesuālās funkcijas    36
Darba fragmentsAizvērt

1. Kriminālprocesa būtība, tā uzdevumi un mērķis.


Kriminālprocess- mācība par nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, nosūtīšanu soda izpildei.
Definīcija: Kriminālprocess ir likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas(tiesneša) darbība nolūkā noskaidrot, brīdināt, kā arī ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu.
Kriminālprocesu var raksturot kā likumisko kārtību, kādā valsts orgāni reaģē uz krimināllikumos paredzētajiem sabiedriski bīstamajiem nodarījumiem.
Kriminālprocess reglamentē:
1) veidu un kārtību, kādā NN konstatējami
2) kā noskaidrojamas personas, kas to izdarījušas
3) kādā kārtībā personām piemērojams sods vai tās atbrīvojamas no kriminālatbildības un soda.
Kriminālprocesam ir savi specifiski uzdevumi un principi, tā norise ir saistīta ar specifiskām tiesiskām attiecībām. Kriminālprocesa struktūra un raksturs ir pakļauti patiesības noskaidrošanai un garantē apsūdzētajam un citiem procesa dalībniekiem viņu likumisko interešu ievērošanu.
Kriminālprocess ir darbība, norise krimināllietās. Crimen (noziegums) un procesus (kustība, norise).
Kriminālprocess tiek saprasts kā:
1) tiesvedības virzītāju orgānu, kā arī tiesvedības dalībnieku darbība krimināllietās,
2) kriminālprocesuālās tiesības-regulē iepriekšminēto darbību, nosaka tās principus, veidus un kārtību,
3) zinātniska disciplīna- tiesībzinātņu nozare, kas pēta un izskaidro gan kriminālprocesuālās tiesības, gan uz tām pamatoto kriminālprocesuālo darbību.
No minētā var definēt arī šādi: kriminālprocess ir tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un izziņas orgānu, kā arī likumā pieļautā pilsoņu darbība krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Kriminālā tiesvedība- valsts orgānu darbība.
Kriminālprocess ietver trīs pamatelementus:
1) stingra likumā noteikta valsts iestāžu amatpersonu un procesa dalībnieku darbība, t.i., noteiktā kārtībā izveidota darbību sistēma;
2) tiesiskās attiecības, kas izveidojas procesuālā darbībā;
3) obligātās un precīzas darbības un uz tās pamata izveidojušos attiecību reglamentācija;
Pamats atzīšanai par pastāvīgu tiesību nozari ir tās tiesiskās regulēšanas priekšmets.

Priekšmetā ietilpst:
1) izziņas iestāžu- prokuratūras un tiesas, kā arī procesa dalībnieku darbības krimināllietā, ko regulē kriminālprocesa normas;
2) procesuālās attiecības. Kriminālprocesuālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka un regulē procesuālo darbību un pamatprincipus un tiesiskās attiecības, kuras rodas šo darbību īstenošanā.
Kriminālprocesuālās tiesības nosaka tiesības un pienākumus ārpus konkrētās lietas. Tās eksistē no ierosināšanas brīža līdz izpildei. Kriminālprocesuālās tiesības nosaka vienpusējas subjektīvas tiesības:
3) ar jēdzienu kriminālprocess saprot arī zinātni un studiju kursu;
4) kriminālprocess tiek iedalīts vairākās stadijās;
Kriminālprocesa uzdevumi un mērķi.
Uzdevumi:
( KPK 2. pants) Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
Speciālie kriminālprocesa uzdevumi:
1) ātri un pilnīgi atklāt noziegumus- t.i. nodrošināt ātru un mērķtiecīgu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbību, kā arī visu apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu un visu līdzdalībnieku noskaidrošana;
2) noskaidrot vainīgos;
3) nodrošināt likumu pareizu piemērošanu- lai katra vainīgā persona tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības, šeit ir jāsaprot krimināllikuma un tiesvedības normu pareiza piemērošana.
Vispārīgie kriminālprocesa uzdevumi:
1) kriminālprocesam jāsekmē valstiskās likumības nodrošināšanu;
2) tam jāsekmē nozieguma novēršana un izskaušana;
3) vajadzētu būt arī sabiedrības audzinošajai funkcijai;
Mērķis:
Noskaidrot krimināllietā patiesību un taisnīgi sodīt vainīgo.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties