50. Saeimas deputāta neatbildība un deputāta neaizskaramība.
Deputāta neaizskaramība ir svarīgākā garantija, lai tautas izvēlētais pārstāvis varētu īstenot viņam ar konstitūciju uzliktos pienākumus. Deputāta imunitāte ietver divus aspektus: 1) deputāta neatbildību; 2) deputāta neaizskaramību. Mūsdienās šajā jautājumā ir komplicētāka izpratne. Ar imunitāti saprot parlamentārieša neaizskaramību – viņa bez attiecīgās parlamenta palātas sankciju nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt vai apcietināt. Sākotnēji deputāta imunitātes institūts attīstījās kā karaļa dāvāta garantija, lai deputāti varētu piedalīties kārtu priekšstāvju sanāksmēs, jo to līdzdalība karalim bija nepieciešama valstisku jautājumu risināšanā. Deputātu neaizskaramībai ir divi mērķi: 1) nodrošināt parlamenta pareizu un netraucētu funkcionēšanu; 2) pasargāt parlamenta locekli pret nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, kas pret to vērstas no izpildvaras puses. Deputāta imunitātei dažādās valstīs ir atšķirīgs apjoms. Uz visu leģislatūras laiku, ieskaitot arī starpsesijas laiku, imunitāte ir Latvijas Saeimas deputātiem. Deputāta imunitāte pastāv ne vien no vienas sesijas līdz nākamajai, bet arī no viena leģislatūras perioda līdz nākamajam. Parlamentārieša neatbildība jeb indemnitāte nozīmē, ka viņus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kas veiktas, pildot dienesta pienākumus, ne pilnvaru laikā, ne pēc tam, ja vien nav aizskartas citu personu intereses. Par savu darbību parlamentā deputāts ir atbildīgs tikai parlamentam, kas vienīgais var izvērtēt sava priekšstāvja darbību. Ar terminu „indemnitāte” saprot arī to, ka par parlamentārieša amata pildīšanu saņem atalgojumu. Sākotnēji deputāts par savu darbību parlamentā atalgojumu nesaņēma, jo tas bija goda amats, kuru izpildīt varēja tikai personas ar stabiliem ienākumiem.
51. LR prezidenta pilnvaras un pienākumi.
LR Satversmē paredzētās Valsts prezidenta pilnvaras.
Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. (LR Satversmes 41.p.). Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. (LR Satversmes 42.p.). Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu. (LR Satversmes 43.p.). Valsts prezidentam ir tiesības spert visus nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu. (LR Satversmes 44.p.). Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima. (LR Satversmes 45.p.). Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējās ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. (LR Satversmes 46.p.). Valsts prezidents, kā arī Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu var prasīt, lai Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sēdi. (LR Satversmes 20.p.). Valsts prezidentam, desmit Saeimas locekļiem, Ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi. (LR Satversmes 22.p.). Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. (LR Satversmes 48.p.). Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents. (LR Satversmes 49.p.). Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem ir jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem. Valsts prezidenta pilnvaras likumdošanas jomā. Valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesības. (LR Satversmes 47.p.) Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. (LR Satversmes 69.p.) Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
…
