Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,82 (15%)
Cena ar atlaidi*:
4,67
Pirkt
Identifikators:562718
Vērtējums:
Publicēts: 29.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu valoda 10. – 12. klasei
Šī vidusskolas mācību grāmata sastāv no piecām daļām, katrai ir attiecīgi savs autors: latviešu literārā valoda – Marta Rudzīte, leksikoloģija - Alise Laua, fonētika – Jānis Kušķis, morfoloģija – Dzintra Paegle, sintakse – Ilze Lokmane. Apskatīsim katru daļu atsevišķi.
Latviešu literārā valoda. Šīs grāmatas daļas mērķis ir dot lasītājam pamata zināšanas par galvenajiem latviešu valodas izpausmes veidiem (literārā valoda, dialekti), kā arī kā atšķirt kopto valodas paveidu no nekoptajiem un kāpēc mums vajadzīga literārā valoda. Tiek arī uzsvērts, ka ir nozīmīgi saskatīt mūsu izlokšņu un dialektu savdabīgumu un nozīmi.
Literārā valoda ir svarīgākais nacionālās valodas paveids, kas ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos. Literārā valoda ir kops valodas paveids. Literārā valoda tiek lietota kultūras un administratīvās iestādēs neatkarīgi no to atrašanās vietas, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus un laikrakstus, ko lasa visa sabiedrība. Literārajā runā jāizvairās no, piemēram, maz pazīstamiem apvidvārdiem (piemēram, paugas ‘sakas’, buļba ‘kartupelis’), nevajadzīgiem aizguvumiem ( piemēram, bīne ‘skatuve’, vot ‘lūk’). Izkopta, pareiza un bagāta valoda ir kultūras vērtība, pret to nevar izturēties vienaldzīgi, jo bez tās nevar pastāvēt sabiedrība.
Latviešu valodā ir vairāk kā 500 izlokšņu, tās pēc pazīmēm apvieno trijos dialektos- vidus, lībiskajā un augšzemnieku dialektā. Vidus dialekts ir pamats latviešu literārajai valodai. Kā īpatnību var minēt, piemēram, kurzemes izloksnes, kur sastop senu u līdzskaņu b un v priekšā, kur tagad runājam i, piemēram, zuve ‘zivs’. Lībiskā dialekta īpatnību piemēri: piedēkļu un gala zilbēs ir saīsināti garie patskaņi un divskaņi ie, uo pārvērsti par īsiem patskaņiem, piemēram, lasis ‘lasīs’, ceļates ‘ceļoties’, uozols ‘ozols’. Augšzemnieku dialekts no nacionālās literārās valodas atšķiras vairāk nekā citi dialekti, it īpaši fonētikā. Šis dialekts vairāk nekā citi ietekmējies no slāvu valodām. Īpatnību piemēri- skaņai a saknes un piedēkļa zilbēs noteiktā pozīcijā atbilst īss o, piemēram, lopa ‘lapa’, vosora vai vosara ‘vasara’; garjai u skaņai atbilst uo, eu vai yu, piemēram, loupa, leupa vai lyupa ‘ lūpa’.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kopsavilkums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/562718

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties