Kooperācijas nepieciešamības aktualitāte agrārajā sektorā: pašlaik Latvijā ir salīdzinoši daudz zemnieku saimniecību. Tās ir samērā nelielas. Mazām zemnieku saimniecībām ir vāja konkurētspēja. Ražošanas specifikas dēļ zemnieki ir izkliedēti un vāji organizēti. Tieši caur tirgu zemnieki spēj realizēt nelielu produkcijas daļu, tāpēc starp zemnieku un patērētāju darbojas daudzi starpnieki – pārstrādātāji, uzpircēji, transportētāji, uzglabātāji un citi. Būdami daudz organizētāki, šie starpnieki paņem lielu daļu no patērētājiem pārdotās produkcijas vērtības. Lai šo situāciju uzlabotu, zemnieki var apvienoties izmantojot dažādās kooperācijas formas.
Kooperācijas izplatītākie veidi:
1)kooperatīvi mašīnu, iekārtu, ēku kopīgai izmantošanai;
2)kooperatīvi dažādu pakalpojumu saņemšanai – konsultāciju saņemšanai, grāmatvedības uzskaites kārtošanai, agroķīmisku pakalpojumu saņemšanai;
3)krājaizdevu biedrību izveidošana kreditēšanai uz atvieglotiem noteikumiem;
4)kooperācija produktu realizēšanai (visizplatītākais kooperācijas veids zemnieku starpā ārzemēs);
5)zemnieku politisko organizāciju izveidošana savu ekonomisko interešu aizstāvēšanai.
Kooperācijas principi: brīvprātīgums, patstāvība, pašatbildība, pašpārvalde, demokrātiskums un līdztiesība.…
