Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,59 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,90
Pirkt
Identifikators:344758
Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

3. Kas ir makjavellisms?
Mūsdienās makjavellisma jēdzienu lieto gandrīz kā lamuvārdu, ar to tiek nosodīta konkrēta rīcība un metodes. Jēdziens radies no Nikolo Makjavelli vārda un balstīts uz politiskajā apcerējumā “Valdnieks” paustajiem uzskatiem. Kā raksta Kventins Skiners, Makjavelli ir “vēl viens vārds aprēķinam, divkosībai un nodevībai politikā”.6 Līdzīgi kā ar platonisko mīlestību, arī makjavellisma jēdziens iegājies sabiedrības leksikā, taču jau ar izkropļotu nozīmi. Sabiedrībā populārā makjavellisma izpratne ir ļoti vienkāršota un vienpusīga, tā nedod pareizu priekšstatu par Makjavelli paustajām idejām.
Par makjavellismu tiek saukta ļoti agresīva politika – varas sagrābšana, nežēlīga valdīšana, jebkādu principu un morāles neievērošana, pašlabuma gūšana, tikai un vienīgi savu personisko ambīciju piepildīšana, nerēķinoties ar citiem apstākļiem. Svarīgākais aspekts ir morāles, arī skaidri noteiktu principu trūkums – makjavellists rīkosies tikai saskaņā ar paša vajadzībām, viņu nekad nevadīs morāli apsvērumi, pat vēl vairāk – makjavellists ir gatavs jebkurā brīdī atteikties no morāles normām vai principiem, pat ja iepriekš tos sludinājis. Makjavellists ir gatavs manipulēt, melot, nodot, rīkoties nežēlīgi, lai tikai sasniegtu savu mērķi.
Taču šāds skatījums, lai arī ļoti izplatīts, sniedz nepatiesu priekšstatu par “Valdniekā” paustajām idejām. Šajā darbā Makjavelli patiešām mudina labu valdnieku atkāpties no zināmām morāles normām, taču tikai tad, ja tas nāk par labu valstij. Tieši tāds ir vienīgais princips, kādu labam valdniekam vajadzētu ievērot – darīt visu iespējamo savas valsts labā, pat ja tas nozīmē atkāpšanos no morāles normām. Tieši šajā apstāklī arī slēpjas atšķirība starp vulgāro makjavellisma izpratni un Makjavelli patiesajiem uzskatiem – pirmajā gadījumā mērķis ir piepildīt savas personiskās vajadzības, iegribas un ambīcijas, otrajā – tiekties uz valsts labklājību.
“Valdnieka” galvenās idejas lieliski apkopo tēze, ka valdniekam “jākļūst par lapsu, lai tiktu galā ar slazdiem, un jāieņem lauvas poza, lai aizbiedētu vilkus”. 7 Tātad īpašības, bez kurām labs valdnieks nevar iztikt, ir viltība un drosme, turklāt spilgti izteiktām jābūt abām. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,78 €
Materiālu komplekts Nr. 1236654
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kontroldarbs filosofijā: antīkā, viduslaiku un humānistu filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/344758

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties