11.Konstitucionālisma jēdziens un būtība
KONSTITUCIONĀLISMS IR IDEJA PAR TO, KA:
Valsts institūcijām nedrīkst būt absolūta vara,
Institūcijas nedrīkst rīkoties tikai pēc saviem ieskatiem, bet tām ir saistoši tādi tiesiskie priekšraksti ar paaugstinātu juridisku spēku, kuri ir rakstīti vai vismaz darīti zināmi atklātībā.
Tas nozīmē, ka varas institūciju valdīšanu ierobežo konstitūcija.
Ar konstitucionālismu saprot mācību par to, kādai jābūt mūsdienu valstij ar konstitucionālu iekārtu;
3. Ar konstitucionālismu saprot mūsdienu praksi iedzīvinot, atspoguļojot šīs mācības elementus mūsdienu konstitūcijās.
KONSTITUCIONĀLISMA attīstības pirmie iedīgļi bija 16., 17. gadsimtā ar mēģinājumu ierobežot publiskās varas norises ( līdz tam publiska vara ir viena subjekta gribas izpausme).
Tā tika vērsta uz monarhu varas ierobežošanu.
Ar to saprot mācību par ko vērtīgu,nākotnē iespējamu,droktrīnu.Princips,ka vēstures gaitā izveidojies noteikts ties.normu kopums,kas sevī ietver nākotnes principus par valsts pārvaldi un sab.attiecībām ar to.Tā galvenais saturs ir:
- teorētiskais (doktrinālais),nopamato galvenos principa pamatus;
- konkrētisms,kā ti konkrētajā vietā un situācijā darbosies;
- kustības,ar ieviešanu saistīto problēmu risinājumi.…