Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,49 (13%)
Cena ar atlaidi*:
10,00
Pirkt
Identifikators:731374
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  KT jēdziens un reglamentācijas priekšmets   
2.  KT normas, to veidi un īpatnības   
3.  KT institūta jēdziens, tā veidi   
4.  KT zinātne   
5.  KT attiecības, to galvenie subjekti   
6.  KT avoti   
7.  KT vieta un loma citu tiesību nozaru sistēmā   
8.  Konstitūcijas jēdziens un tā galvenais saturs   
9.  Terminu „KT un valsts tiesības” interpretācija   
10.  Konstitūciju rašanās veidi   
11.  K-iju vēsturiskās attīstības gaitas galvenie posmi   
12.  K-iju funkcijas   
13.  K-iju pieņemšanas un izmaiņas kārtība   
14.  K-iju klasifikācija un to tipi (saimes)   
15.  K-cionālisma jēdziens, tā galvenais saturs   
16.  Suverinitātes jēdziens, tā galvenais saturs   
17.  Tautvaldība un tās izpausmes formas KT-ās   
19.  Tiesiskas valsts galvenās pazīmes   
20.  Varas dalīšanas princips LR Satversmē   
21.  Latvijas valstiskuma un K-lisma veidošanas vēsturiskie priekšnoteikumi   
22.  Latvijas Tautas Padome un tās pieņemtie akti   
23.  Nozīmīgākie K-nālās nozīmes akti Latvijā (1920-1922.)   
24.  Latvijas Satversmes Sapulce un tās darbība   
25.  Latvijas Satversme, tās izstrādāšana un pieņemšana   
26.  LR Satversmes struktūra un galvenie principi   
27.  LR valstiskā uzbūve pēc 15.05.1934. līdz 17.06.1940.   
28.  Latvijas valstiskuma demontāža 1940.   
29.  Deklarācija par LR neatkarības atjaunošanu un tās K-nālie principi   
30.  LR Satversmes darbības atjaunošanas gaita un tās galvenie posmi   
31.  Pilsonības institūta būtība un tā tiesiskie regulējumi LR   
32.  Pilsonības iegūšanas veidi LR   
33.  Piederība pie Latvijas pilsonības (tiesiskais regulējums)   
34.  Pilsonības zaudēšanas veidi LR   
35.  Pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā LR (vispārīgie noteikumi un kārtība)   
36.  Naturalizācijas ierobežojumi LR   
37.  Naturalizācija ārpus kārtas LR   
38.  Ārvalstnieku, bezvalstnieku un nepilsoņu tiesiskā statusa reglamentācija LR   
39.  Pilsonības likums, tā struktūra un nozīme   
40.  Vēlēšanu būtība un vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi   
41.  Tiešās un aizklātās vēlēšanas, brīva vēlēšanu norise   
42.  Vispārējās vēlēšanu tiesības   
43.  Vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības   
44.  Saeimas vēlēšanu apgabali, to nozīme   
45.  Saeimas vēlēšanu komisijas, to veidi un kompetence, vēlēšanu iecirkņi, to loma   
46.  Deputātu kand-tu reģistrāc. Saeimas vēlēšanās. Balsoš. kārtība Saeimas vēlēšanās   
47.  Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākumu aprēķināšana Saeimas vēlēšanās   
48.  Vēlēšanu sistēmu veidi   
49.  Tautas nobalsošanas regulējums LR Satversmē   
50.  Mažoritārā vēlēšanu sistēma un tās galvenās iezīmes   
51.  Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās galvenās iezīmes   
52.  LR Saeima, tās sastāvs un kompetence   
53.  Likumprojektu iesniegšanas kārtība LR Saeimā   
54.  Likumdošanas process Saeimā, likumu pieņemšanas kārtība   
55.  Saeimas kārtības rullis un tā galvenais saturs   
56.  Saeimas amatpersonas, to tiesiskais statuss un kompetence   
57.  Saeimas frakcijas un politiskie bloki, frakciju padome   
58.  Lietu izskatīšanas kārtība Saeimā   
59.  Saemas deputāta tiesiskais statuss. Deputāta neatbildība   
60.  Deputāta palīga institūts   
61.  Saeimas komisijas, to kompetence   
62.  Saeimas funkcijas   
63.  Valsts prezidenta institūts un tā īpatnības Latvijā   
64.  Valsts prezidenta loma likumdošanā   
65.  Valsts prezidenta funkcijas   
66.  MK, tā izveidošanas kārtība un atbildība   
67.  MK galvenās funkcijas   
68.  MK un tā locekļu darbības izbeigšanās   
69.  MK sastāvs un struktūra   
70.  Deleģētā likumdošana Latvijā   
71.  LR administratīvi teritoriālais iedalījums   
72.  LR apdzīvoto vietu struktūra   
73.  Vietējo pašvaldību sistēma un statuss LR   
74.  Valsts kontroles institūts Latvijā   
Darba fragmentsAizvērt

.Konstitucionālo tiesību normas, to veidi un īpatnības. Tās ir vispārējās uzvedības normas, kuras nosaka vai deklarē valsts ar mērķi aizsargāt un regulēt noteiktas sab. attiecības, kas tiek ieviestas dzīvē caur konkrētām ties. normām un pienākumiem un tiek nodrošinātas ar valsts piespiedu līdzekļiem. Tās iekšējā struktūra sastāv no: hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas (Latvijā neesot).To īpatnības, kas atšķir konstit. ties. normas no citām ties. normām ir: - absolūtās normas, kas regulē visplašākās un būtiskākās sab. attiecības, formulējot valsts ties. Pamatus. Parasti tās ir ļoti vispārīgas, proti tajās nav konkrēti noteikta saistība starp ties.un atbildību. Parasti šajās normās nav sankcijas un dažreiz arī hipot. - vispār regulējošās normas, šaurākas pēc savas nozīmes, taču konkrēti regulē kādu ties. normu; - tiešregul., regulē konkrēti noteiktu tiesību normu. Katras valsts konstitūcija satur vairākas ties. normas, tās var klasificēt sekojoši: - pēc funkcionālās nozīmes - regulējošās un aizsargājošās; - pēc iedarbības uz ties. subjektu - pilnvarojošās, pienākums uzliekošās un aizliedzošās; - pēc sab. attiecību regulācijas nozares - materiālajos un procesuālajās; - pēc darbības laikā - pastāvīgās, īslaicīgās un izņēmuma.

3.Konstitucionālo tiesību institūta jēdziens, tā veidi. Tas apzīmē noteiktu ties. normu kopumu konstituc. ties., kas regulē līdzīgas un radniecīgas sab. attiecības un veido patstāvīgu ties. normu grupu. Pie tiem pieskaitāmi arī cilvēka un pils. ties. statuss, sab. uzbūbes vispārējie principi, valsts pārvaldes forma, vēlēšanu lik., tautas pārstāvniec. Princips, konstitucionālā uzraudzība u.c.Šie apjomīgie ties. institūti ietver sevī vairākas citas ties. normas (piem. vēlēšanu ties. institūts sastāv no vēlēšanu likuma, tā kārtības, kas savukārt iedalās vēl sīkāk ).

4.Konstitucionālo tiesību zinātne. Kā patstāvīga ties. nozare, tā ir jauna, jo radusies 19.gs.beigās.Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B.Spinozu, Ž.Ž.Ruso, Dž.Loku u.c.. Tā pēta un māca konstitucionāli ties. normas un institūtus, kā arī sab. attiecības, kuras tā regulē, varētu regulēt, vai tai vajadzētu regulēt. Tā pēta arī praktisko tās realizāciju dzīvē un to institūtu darbību, ar mērķi noskaidrot to tālākās attīstības likumsakarības un dot pamatotas rekomendācijas likumdevējiem un izpildvarai to pilnveidošanas un pielietošanas jomā un atsevišķām pers. - rekomendē to izpildei.Ar šo mērķi tiek pētītas arī teorijas un uzskati, ko izstrādā konstituc. ties. pētnieki, kā arī apstākļus, kas iedarbojušies uz tās attīst. evolūciju, proti zinātne pēta arī pati sevi.Tā pēta arī citu valstu konstituc. ties. attīstības procesus, jaunrades un uzlabojumus, lai neatpaliktu no kop. konstituc. sistēmas, ieviestu tās savās ties. sistēmās un nepieļautu citu veiktās kļūdas šajā ties. nozarē.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,69 €
Materiālu komplekts Nr. 1183351
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/731374

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties