Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
2,07 (18%)
Cena ar atlaidi*:
9,42
Pirkt
Identifikators:643797
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Proporcionālā vēlēšanu sistēma (valstīs, kur ir vairāk nekā 2 politiskās partijas) ir radusies 1889. gadā, tā ir kā pretsvars mažoritārajai vēlēšanu sistēmai (raksturīga 2 partiju valstīs). Proporcionālā sistēma vēsturiski ir jaunāka. Nevar teikt, ka viena no tām ir labāka vai sliktāka, vienkārši – vienai valstij derīga vai nederīga.
Lai vislabāk atklātu proporcionālās vēlēšanu sistēmas būtību, vislabāk to ir salīdzināt ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu (MVS).
MVS centrā izlikts vairākuma princips. Pēc MVS ievēlēti ir tie kandidāti, kuri ir ieguvuši iepriekšnoteikto balsu vairākumu (relatīvo, absolūto, kvalificēto) noteiktos vēlēšanu apgabalos. Šī vēlēšanu sistēma ir samērā vienkārša un pārskatāma, taču priekšroku tomēr parasti iegūst lielu, spēcīgu partiju pārstāvji, par kuriem var nobalsot visai neliels vēlētāju skaits. Tas ir MVS vājākais punkts.
Proporcionālajai vēlēšanu sistēmai (PVS) ir ļoti daudz paveidu. Tās pamatā ir likta ideja par politisko spēku proporcionālās pārstāvniecības nepieciešamību. Saskaņā ar šo sistēmu katra politiskā partija (vēlētāju saraksts) iegūst tādu deputātu mandātu skaitu, kurš ir proporcionāls par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētāju skaitam. Šī PVS garantē arī nelielu politisko spēku iespēju gūt pārstāvniecību parlamentā. Taču atsevišķos gadījumos tas var radīt problēmas valdības izveidošanā un darbībā. PVS var tikt izmantota daudzmandātu vēlēšanu apgabalos. Turklāt šī PVS ir visoptimālākā lielos vēlēšanu apgabalos. Vislabākie rezultāti ir tad, ja visa valsts teritorija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura ievēlē visus parlamenta, piemēram, Izraēlā, arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Daudzās valstīs deputātu mandātu sadalē netiek pielaistas partijas, ja par tām nav nodots noteikts procents vēlētāju balsu. LR tas ir 5%. Var tikt izvirzīti arī papildus priekšnoteikumi – piemēram, koalīcijai barjera – 7%.
LV pašlaik pastāv PVS.
PVS vēlas (cenšas) likvidēt balsu pazušanu – prasa, lai mandāti būtu katrā apgabalā.
Mandātu skaits ir proporcionāls vēlētāju skaitam.
Saskaņā ar LR Satversmes 6. pantu, Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,27 €
Materiālu komplekts Nr. 1174285
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/643797

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties