Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,70 (19%)
Cena ar atlaidi*:
11,50
Pirkt
Identifikators:553950
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

13.ST PROCESA PAMATPRINCIPI
ST procesu nosaka: STL; ST Reglaments; CPL normas (divos gadījumos – 1.procesuālās sankcijas – naudassoda piemērošana; 2.procesuālā termiņa skaitīšana). Citus jautājumus izlemj ST, ja likumdevējs nav kaut ko noregulējis.
Īpašas pazīmes ST procesam:
1)gala rezultāts nav pārsūdzams;
2)procesuālo lēmumu nepārsūdzamība.
ST procesa pamatprincipi:
1)objektīvās izmeklēšanas princips (netiek piemērots sacīkstes princips) – ST pierādījumus var pati meklēt;
2)raksturīgas procesa stadijas;
3)atklāta tiesas sēde – rakstveida process – parasti rakstveida procesā, bet tagad noteikts, ka lieta tiek skatīta atklātā tiesas sēdē (mutisks process – uzstājas puses, tiek uzdoti jautājumi);
4)procesuālās tiesības pieņemt lēmumus:
*tiesas priekšsēdētājam – izlemj, kuram tiesnesim jāsagatavo lieta izskatīšanai;
*tiesnesim – prasīt papildus paskaidrojumus; uzdot jautājumus; pieaicināt lietpratējus;
*kolēģijai – pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos (šie lēmumi ir nepārsūdzami);
*visiem tiesnešiem rīcības sēdē – lemt par procesuālas dabas jautājumiem (piem., vai mutisks vai rakstveida process);
*tiesas sastāvam: 1.lielais tiesas sastāvs (5 tiesneši) – gandrīz visas lietas skata šādā sastāvā; 2.mazais sastāvs (3 tiesneši) – skata tos jautājumus pēc pašvaldību pieteikumiem par rīkojumiem, ar kuriem apturēti pašvaldību lēmumi.
5)ST tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu (tas nav tas pats, kas atstatīšana, tie ir divi dažādi institūti) – tiesnesis pats sevi var atstatīt, lai ievērotu objektivitāti.
Lietas ierosināšana:
*visi pieteikumi, kas ienāk ST, vispirms nonāk pie ST priekšsēdētāja, kurš ir tiesīgs veikt pirmo pieteikumu izsijāšanu; uz kolēģiju tiek virzīti tie pieteikumi, kuri pirmsšķietami atbilst pieteikumam noteiktām prasībām;
*kolēģija lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Kolēģijas lēmums nav pārsūdzams. Novitāte – to var izlemt arī rīcības sēdē, ja kāds no kolēģijas tiesnešiem nepievienojas pārējiem diviem – kolēģijai lēmums jāpieņem vienbalsīgi.
*ja tā ir konstitucionālā sūdzība, tad atteikties ierosināt lietu var tikai tad, ja juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai;
*var vērsties atkal, bet jāievēro termiņš un jānovērš nepilnības;
*vidējais termiņš līdz lēmumam par lietas ierosināšanu vai atteikšanu ir 1 mēnesis, sarežģītākām lietām – 2 mēneši.
Lietas sagatavošana izskatīšanai:
*sagatavo viens ST tiesnesis (tiesnesis-ziņotājs);
*ne ilgāk kā 5 mēnešu laikā (iespējams pagarināt par 2 mēnešiem „īpaši sarežģītās lietās”;
*tiesneša tiesības - lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:
1) lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;
2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;
3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.
*atzinuma sagatavošana (rakstveida process) – tiesnesis iesniedz tiesas priekšsēdētājam;
*stadija noslēdzas ar tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu, rīcības sēdi;
Rīcības sēdē lemj par:
*lietas izskatīšanu rakstveidā vai atklātā tiesas sēdē;
*citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē (kad, kur, kas pieaicināts);
Lietas izskatīšana:
*atklātā tiesas sēdē vai rakstveida procesā;
*prioritāšu maiņa (atklāta – rakstveida – atklāta);
*lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ņem vērā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo ST judikatūru un valsts budžetu;
*vidējais lietas izskatīšana ilgums ir 8.5 mēneši (pēc grozījumiem ST procesā).

Tiesvedības izbeigšana:
*process var izbeigties vai nu ar spriedumu vai ar lēmumu par tiesvedības izbeigšanu;
*Tiesvedību lietā var (nav obligāti jāizbeidz – tiesība nevis pienākums) izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu (STL 29.p.):
1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;
2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;
3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta piektās daļas prasībām;
4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;
5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;
6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.
*ir tiesības lūgt ST atzīt normu par spēkā neesošu ar atpakaļejošu spēku, bet TAS IR JĀLŪDZ! …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,13 €
Materiālu komplekts Nr. 1329838
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/553950

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties