Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
1,35 (18%)
Cena ar atlaidi*:
6,14
Pirkt
Identifikators:927778
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

4. Laikraksti „Mājas Viesis” un „Ceļa Biedris”.
CB – kristīgi nacionāls laikr. J. Neikens. 1863.
Domstarpības ar Ltviešu Literāro biedrību, kas sākotnēji kavēla CB kļūt par patstāvīgu izdevumu. Tomēr iznāca vēl 2 gadus.
CB lielā mērā bija paša Neikena – latviešu mācītāja – uzskatu un pārliecības spogulis. Savā pamatsaturā – reliģisks izd. Viens no Neikena pamatmērķiem – padarīt latviešiem tuvāku un saprotamāku kristietību. Galvenais uzd.-audzināt lasītājus. Apelēja pie viņu sirdsapziņas ar netiešiem jaut.: vai lasi Bībeli, vai Dievu lūdz, ej baznīcā?
Laikr. sekoja līdzi sava laika soc. procesiem. Neikens zemn. nkotni saistīja ar zemes iegūšanu. Atbalstīja māju izpirkšanu. N. bija pretinieks latviešu centieniem meklēt laimi ārpus dzimtās zemes.
Uztrauca stāvoklis latv. izglītībā. Centās palīdzēt skolotājiem ar teorētiskām pedagoģiskām apcerēm un prakt. pedagoģ. padomiem.
CB iztrūka ziņu sadaļas.
MV tika dibināts 1850. gadu 2. pusē. Tiek uzskatīts par pirmo latv. nac. laikrakstu.
Publicēja tēmas, kas bija aktuālas latv. par soc., kult. un val. jaut.
Publicējās latv. autori – skolotāji, Tērbatas Univ. studenti u. c. Gan vīr, gan siev.
Izteica jaunlatviešu idejas.
A. Leitāns – pirmais red.
MV iezīmēja jaunu laika per. – nacionālisma laikmetu.
Tēmas – info par not. mjās un ārvalstīs, rakstus par morāli, ekonom. rkst. Ziņas, ziņas par bazn, skolas dzīvi, valdības instrukc un likumi.

5. Baumas un izceļošana uz Novgorodas guberņu.
19. gs. cilv dzīvē notika lielas pārm. Jauna sab-ba, saimn un dzīves veids. Šo proc. Sastāvd arī iedz emigrācija. Tās iem – straujš iedz sk pieaugums, saimniekošanas intensifikācija.
Individuālisma laikm rašanās – cilv,dodoties uz svešām zemēm, sarāva saites ar dzimto pusizaudēja savu soc stat un tā garantijas.
19. gs. 60. gados daudzi latv zemn, kurus var dalīt 2 grupās: mērķtiecīgie izceļotāji, kuri saprata, kāpēc un uz kurieni dodas, un nejaušie izceļotāji, kuriem nebija priekšstata, uz kurieni viņi dodas, tomēr bija pārliecība, ka tālumā dzīve labāka.
Zemn vidū cirkulēja baumas par soc labumiem, kas gaida svešās zemēs – Polijā.
Izceļošanu veicināja jaunais pasu likums, kas paredzēja šī dokumenta izsniegšanas salīdzin vieglus not.
Psiholoģ fakt, kas veicināja izceļošanu – nonākšana Krievijā Valdemāra gādībā, tomēr viņš nevarēja par visiem parūpēties, tādēļ daudzi piedzīvoja smagu vilšanos.
Novgorodas notikumi ietekmēja k. Vald dzīvi, jo viņš cieta finansiālus zaud un pārdzīvoja, ka nevar visiem palīdzēt.

6. Latvijas cirka sākotne.
19. gs. otrajā pus., Rīgai veidojoties par industriālu pilsētu, mainījās arī pilsētnieku brīvā laika pavadīšanas un izklaides iespējas. Uzņēmīgi cilvēki atpūtas pasākumu organizēšanā redzēja labu peļņu. Tādēļ viņi šajā laikā centās rast jaunus komerciālās izklaides veidus, kas b.tu salīdzinoši lēti, saturā vienkārši un piesaistītu daudz apmekl.t.ju no pilsētas strādnieku, kalpotāju un kantoru zemāko darbinieku, sīko ierēdņu un jaunatnes vidus. Veidojot masu kultūru, tika komercializēti arī vairāki jau gadsimtiem iecienīti tautas atpūtas veidi. Viens no tiem bija cirks. Eiropas pilsētas aizvien vairāk tika būvētas stacionāras cirka ēkas, kas darbojās visu gadu. 19. gs. otrajā pusē sāka izrādīt programmas, kas atbilda masu gaumei. Tās veidoja dresētu dzīvnieku, akrobātu, cīkstoņu un klaunu priekšnesumi. Šo programmu saturs atspoguļoja topošās industriālas sabiedrības vidējo un zemāko slāņu mentalitāti, tās vērtības un vēlmes. Demonstrējot cilvēka uzvaru par mežonīgiem zvēriem un viņa fizisko spēku un veiklību, cirks masu apziņā kļuva par savdabīgu cilvēces uzvaras pār dabu un tās progresa simbolu. Vienlaikus cirka apmeklējumi bija ļoti iecienīta izklaide un atpūta. 19. gs. otrajā pusē arī Rīgā aizsākās modernā cirka veidošanās. Par pirmo pagaidu koka cirka ēku Rīgā literatūrā teikts, ka tā atradusies iepretī Vērmanes dārzam. Izrādes šajā ēkā notika līdz 1887.gadam, kad tika uzsākta Rīgas apgabaltiesas būve, cirku likvidēja. Cirka īpašnieks Salamonskis, 1878. gadā ieguva zemes gabalu Merķeļa ielā. 1888.gadā Merķeļa ielā tika jaunuzcelta pagaidu koka cirka ēka. Šā gada beigās cirka ēkas būve faktiski tuvojās noslēgumam, taču tā tika pabeigta tikai 1892.gada augustā, kad ēkā atļāva rīkot cirka izrādes. Cirka uzvedumiem dažādojoties, veidojoties jaunām programmām un pieaugot apmeklētāju skaitam, ēku vairākkārt pārbūvēja nākamajos gados. 20.gs. pirmajos gadu desmitos par populāru kļuva kino izstāžu apmeklējumi. Arī cirka ēka paplašināja savas funkcijas. 1918. gadā tajā tika izbūvēts kinoteātris. Taču to mūsdienu Rīgas cirka pamatlicējs Salamonskis to nepiedzīvoja. Konstrukcija bija tik izturīga, ka tā kalpo vēl šodien.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konspekts Latvijas komunikācijas vēsturē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/927778

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties