14. Budžeta deficīts: veidi un seguma avoti. Deficīta ietekme uz ekonomiku.
Valsts budžets ir sabalansēts, ja ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem. Ja plānotie izdevumi ir lielāki, nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta deficīts. Tā kā valsts budžets tiek apstiprināts uz priekšu, tas vai nu izpildās vai neizpildās realitātē, radot deficītu vai pārpalikumu. To nosaka ekonomikas lēcieni vai lejupslīdes, kā arī neparedzēti papildus apstākļi. Budžeta pārpalikuma rezultātā valstij rodas papildus resursi, kurus iespējams novirzīt citās programmās. Problemātiskāk ir ar budžeta deficītu, kas nozīmē, ka valsts dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai izpildītu visus budžeta izdevumu plānus, tā ir spiesta aizņemties naudu, rodas valsts parāds. Valsts parāds - aizņēmumi valsts budžeta deficīta segšanai. Daži ekonomisti aizstāv mērena budžeta deficīta un valsts parāda ideju. Pirmkārt, tā iespējams stimulēt ekonomiku. Nodokļu samazināšana īstermiņa perspektīvā rada budžeta deficītu, taču augošā ekonomiskā aktivitāte nozīmē papildus ieņēmumus nākotnē. Otrkārt, valsts obligācijas ir efektīvs līdzeklis kā piesaistīt tautsaimniecībai iedzīvotāju brīvos naudas resursus.
Citi ekonomisti uzskata, ka budžeta deficīts apdraud ekonomisko stabilitāti valstī, traucē attīstībai. Valsts ir spiesta tērēt ievērojamus budžeta līdzekļus parāda procentu nomaksai. Valsts kā aizņēmēja ienākšana finanšu tirgū palielina pieprasījumu pēc kredītresursiem, līdz ar to pieaug kredītlikmes. Uzņēmumi, kas nevar izmantot kredītresursus, ir spiesti samazināt ražošanas apjomus, palielinās bezdarbs. Ja valsts sāk drukāt naudu parādu nomaksai, var izraisīties inflācijas spirāle.
Valsts budžeta deficīts tiek segts ar valsts īstermiņa aizņēmumu obligācijām, bankas kredītiem, ārvalstu kredītiem, vērtspapīriem, SVF aizdevumiem u.c.; tie veido valsts parādu.
Ja valsts vēlamie un nepieciešamie izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ko valsts var atļauties un spēj savākt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, šajā situācijā valsts kasē rodas iztrūkumus – deficīts. Tas nozīmē, ka daļu no iecerētajiem izdevumiem nevar īstenot, jo nav līdzekļu avota. Ir jāatšķir budžeta finansiālais deficīts no budžeta fiskālā deficīta. Budžeta finansiālais deficīts ir dotā gada starpība starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Fiskālā deficīta izpratnē budžeta finansiālajam deficītam pievienojas tīro aizdevumu starpība. Valsts ņem aizdevumus ar procentiem un dod aizdevumus ar procentiem. Procenti nav jāmaksā uzreiz, bet jāsāk maksāt pēc kāda laika. Katru gadu veidojas savs tīrais aizdevums, starpība starp parādu un procentu atmaksu un parādu un procentu atmaksas saņemšanu. Tīrais aizdevums mainās, tad var būt lielāks vai mazāks, pozitīvs vai negatīvs. Tas iespaido valsts kases līdzekļu kopieņēmumus un kopizdevumus.
…
