Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,60 (16%)
Cena ar atlaidi*:
8,39
Pirkt
Identifikators:284123
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Mutes dobuma gļotādas funkcijas un veidi.
Funkcijas.:
1) aizsargā audus pret saspiešanas un berzes spēkiem;
2) barjera mikroorg.,toksīniem un daž.antigēniem;
3) imunoloģiska loma;
4) mazo siekalu dziedziedzeru sekrēts veic buferfunkciju., nodrošinot. mitru gļotādu; siekalu dziedzeri .sekretē dažādas antivielas;
5) gļotāda ir bagātīgi inervēta, tajā atrodas taustes, temperatūras, sāpju receptori.
Ir 3 mutes dob.gļotād.veidi:
1) košļāšanas funkc.nodrošinātāja gļotāda (25%); ir vietās, uz kurām iedarb.liels spiediena un berzes spēks; tai ir keratinizēts epitēlijs un bieza lamina propria, kura veido šauras, garas saistaudu kārpiņas ar biezo kolagēno šķiedru tīklu.Ar kolag. šķiedru kūļiem gļotāda cieši saistās pie cementa un periosta, tādēļ to sauc par mukoperiostu. Sedz cietas aukslējas un smaganas. Epitēlijs ir biezs, daudzkārtains plakans, pārragots. Zemāk esošos saistaudos ir biezs kolagēno šķiedru tīklojums – kolagēnās šķiedras saaug ar kaula periostu. Izšķir divus dažādus keratinizācijas veidus (abi ir normas varianti):
- * otro – keratinizāciju (epitēlija virsmu klāj neliels, plāns raga slānis. Tajā nav dzīvu šūnu);
- * para – keratinizāciju (šūnas ar kodoliem var novērot līdz pašai epitēlija virsmai).
2) seggļotāda (60%); kustīga un elastīga, nav keratinizēta. Sedz mīkstās .aukslējas, mutes grīdu, alveolāro kaulu, mēles ventrālo daļu, vaigus un lūpas, lūpu sārto pārejas daļu. Epit. nepārragots, izņemot uz lūpām. Ir zemgļotāda. Ir mazie siek. dziedz. mīksto aukslēju, mutes grīdas un alveolārās gļotād. irdenos nenoform. saistaudos. Epitēlija slāņa biezums variē, piemēram, mutes pamatnes daļā un aukslējās ir samērā plāns, bet vaigos daudz biezāks. Epitēlija slānī var novērot šūnu formu pārmaiņas, bet nav pieņemts to iedalīt slāņos. Zem epitēlija atrodas saistaudi, kuros ir kolagēnās un elastīgās šķiedras. Vaigos ir daudz taukaudu, zemāk atrodas muskulatūra. Vaigu saistaudos ir mazie siekalu dziedzeri (glandulae buccales);
3) specializētā gļotāda (15%).mēles dors. virsmā, kur izvietotas mēles kārpiņas, tas ir gļotādas specializēts rajons. Mēles gļotāda ir saaugusi ar saistaudiem, kas atrodas starp mēles muskuļiem. Mēles pamatu veido šķērssvītrotās muskuļšķiedras. Gļotāda ir ļoti plāna, tajā ir glandulae linguales. Izšķir 4-us kārpiņu veidus: vaļņveida, diegveida, sēņveida un lapveida. (sīkāk citā jautājumā būs).

2. Košļāšanas funkciju nodrošinošā gļotāda un seggļotādas raksturojums.
Košļāšanas funkciju nodr.gļotāda ir vietās, uz kurām iedarb.liels spiediena un berzes spēks; tai ir keratinizēts epitēlijs un bieza lamina propria, kura veido šauras, garas saistaudu kārpiņas ar biezo kolagēno šķiedru tīklu.Ar kolag.šķiedru kūļiem gļotāda cieši saistās pie cementa un periosta, tādēļ to sauc par mukoperiostu. Sedz cietas aukslējas un smaganas.
Epitēlijs ir biezs, daudzkārtains plakans, pārragots. Izšķir divus dažādus keratinizācijas veidus (abi ir normas varianti):
* otrokeratinizāciju (epitēlija virsmu klāj neliels, plāns raga slānis. Tajā nav dzīvu šūnu);
* parakeratinizāciju (šūnas ar kodoliem var novērot līdz pašai epitēlija virsmai).
Zemāk esošos saistaudos ir biezs kolagēno šķiedru tīklojums – kolagēnās šķiedras saaug ar kaula periostu.
Seggļotāda ir kustīga un elastīga, nav keratinizēta.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,23 €
Materiālu komplekts Nr. 1131571
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konspekti histoloģijā par gremošanas sistēmu stomatologiem”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/284123

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties