Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:919545
Vērtējums:
Publicēts: 14.10.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu filozofijas galvenie virzieni – eksistenciālisms, fenomenoloģija, hermeneitika, feministiskā filozofija.
Par mūsdienām vai mūsu laikmetu vēsturnieki parasti sauc to laikposmu, kas aptver 20. un 21. gadsimtu. Šajā laikā turpinājās strauja zinātnes attīstība, radās arvien jaunas zinātnes nozares, un līdz ar to arī filozofija risināja arvien daudzveidīgākas problēmas. Filozofiskām apcerēm pievērsās matemātiķi, fiziķi, biologi, psihologi, pedagogi, arī rakstnieki un mākslinieki. Filozofiskās domas pasaule kļuva tik daudzveidīga, ka dažkārt pat tika izteikta atziņa, ka filozofija kā atsevišķa garīgās darbības nozare vairs nepastāv. Par galveno filozofijas paradigmu kļuva atziņa, ka nav iespējams atrast absolūtas patiesības, kā to vēlējās 19. gadsimta metafiziķi un marksisti. Mūsdienu trīs galvenie domu virzieni – zinātnes filozofija, sabiedrības filozofija un personības filozofija. Zinātnes filozofija. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātniskā metode ne vienmēr dod drošticamas zināšanas. Tas mudināja zinātniekus rūpīgāk iepazīt ‘’instrumentus’’, ar kuriem cilvēks izzina pasauli. Filozofi sāka analizēt cilvēka pasaules uztveres, spriedumu izteikšanas, domāšanas, valodas un citus procesus. Tā radās analītiskā filozofija. Viens no pirmajiem analītiskajiem filozofiem bija vācu matemātiķis Gotlobs Frēge. Kamēr citi zinātnieki runāja par cilvēka nespēju iepazīt pasauli, viņš jau 20. gadsimta sākumā pierādīja, ka loģiskās un matemātiskās likumsakarības ir objektīvas un absolūtas, tātad – nav atkarīgas no cilvēka domāšanas. Citiem vārdiem sakot, apgalvojuma ‘’3+3=6’’ pareizums nav atkarīgs no tā, kā mēs to lietojam. Tāpat, izmantojot secinājumu ķēdi ‘’Citrons ir skābs, es redzu citronu, tātad tas ir skābs’’, mēs varam strīdēties par to, kas ir citrons un kas ir skābums, bet pati apgalvojumā veidotā saikne ir absolūta. Frēges secinājumi radīja cerības, ka viss tomēr zinātnē nav uzskatāms par nedrošu. Frēges idejas gan kļuva populāras tikai gadsimta vidū, kad tās no jauna atklāja angļu filozofs Bērtrands Rasels. Radās loģiskā pozitīvisma virziens, kura piekritēji uzskatīja, ka galvenais zinātnē ir pietiekami pamatota apgalvojumu analīze. Tā kā galvenais spriešanas instruments cilvēkam ir valoda, daudzi filozofi pievērsās tās pētījumiem. Radās lingvistiskā jeb valodas filozofija.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,26 €
Materiālu komplekts Nr. 1374025
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konspekti filosofijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/919545

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties