Izziņas procesi kā filozofiska problēma. Sajūtu un prata problēma.
Zināšanas ir sistematizēts atziņu kopums, kuru veido fakti (informācija) un prasmes (paņēmieni, iemaņas). Par to, cik liela loma ir zināšanām ir cilvēka dzīvē, mēs pārliecināmies ik uz soļa. Bez tām mēs nevarētu ne atrisināt ikdienas problēmas, ne arī veidot karjeru. Arī filozofiem zināšanas vienmēr ir bijušas pārdomu avots. Viņus galvenokārt interesē jautājumi, ka cilvēks iegūst zināšanas, kas raksturīgs zināšanām, cik ticamas tās ir un kā laika gaitā mainās cilvēku attieksme pret zināšanām. Procesu, kurā rodas zināšanas, filozofijā sauc par izziņu. Filozofijas nozari, kas nodarbojas ar izziņas jautājumiem, dēvē par epistemoloģiju. Epistemologi uzskata, ka zināšanu iegūšana ir ļoti sarežģīts process. To var iedomāties kā divu ‘’spēlētāju’’ kopdarbu. No vienas puses, izziņā piedalās mūsu sajūtu orgāni (redze, dzirde, tauste, oža un citi), no otras – mūsu prāts. Pats interesantākais šajā procesā ir tas, ka mūsu prātā jau atrodas zināmi ‘’instrumenti’’, kuri mums palīdz apstrādāt sajūtu uztverto pasaules ainu. Šie ‘’instrumenti’’, piemēram, ir laika un telpas uztvere, spēja sasaistīt vārdus ar lietām (nosaukt priekšmetus, dzīvas būtnes), parādībām (nosaukt sajūtas, izjūtas, stāvokļus) un norisēm (nosaukt darbības, procesus). Zināšanas cilvēki formulē zīmju un simbolu valodā – burtos, shēmās, sistēmās. Šī iemesla dēļ izziņas jautājumiem pieskaras arī semiotika – mācība par zīmēm un simboliem. Izziņas procesam var būt vairāki ceļi. Empīriskais jeb sajūtu ceļš. Šajā gadījumā cilvēks vispirms uztver kādu parādību ar sajūtu orgāniem un izveido priekšstatu par to. Tad viņš sāk to saprast jeb ‘’apstrādāt’’ ar tiem instrumentiem, kas ir viņa prātā. Saprašanas rezultātā cilvēks parasti nonāk pie jēdzieniem – vārdiem vai vārdu sistēmām, ar kurām viņš apzīmē uztverto parādību. Zinātnē, kur ir svarīgi izteikties pēc iespējas precīzāk, stingri nosaka jēdzienu lietojumu un izstrādā terminus – jēdzienus, kurus var lietot tikai vienā noteiktā nozīmē. Galvenā empīriskā ceļa pazīme ir tā, ka objektam, kura izziņu tu veic, ir jābūt tev pieejamam un ar sajūtu orgāniem uztveramam. Empīrisko izziņas ceļu mēs daudz lietojam ikdienā. Zinātnē to parasti izmanto, veicot eksperimentus. Empīriskais izziņas ceļš (Objekts – Sajūtas – Zināšanas). …
