Kučs norāda, ka tiesību aktu uzlabošana un tiesību piemērotāju apmācība ir tikai divi no nepieciešamajiem pasākumiem, lai ierobežotu naidu un diskrimināciju kurinošu runu . Tiesību akti apliecina sabiedrības negatīvo attieksmi pret to un tādēļ kalpo kā preventīvs līdzeklis. Tiesību normas var sniegt daļēju apmierinājumu personām , kas cietušas no naidu un diskrimināciju kurinošas runas. Taču ļoti liela nozīme ir politiķu, tiesību piemērotāju un sabiedrības izglītošanai par naidu un diskrimināciju veicinošas runas tālejošajām un kaitīgajām sekām. Lielo lomu šajā sakarā ieņem plašsaziņas līdzekļi, kuri veicina toleranci un savstarpējo iecietību, kā arī negatīvo stereotipu izplatību. Ar šo pētījumu Kučs arī aicina pievērst lielāku uzmanību žurnālistu ētikas lomai šādu jautājumu atspoguļošanā un izstrādāt vadlīnijas, kurās būtu rīcības ieteikumi konfliktsituācijās.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā vārda brīvības slieksnis ir ļoti augsts, tomēr vārda brīvības izpratne Eiropā paredz tās ierobežojumus gadījumos, kad tā var nesamērīgi kaitēt citām svarīgām sabiedrības interesēm. Jebkurš cilvēks, kas uzskata, ka par viņu sabiedrībā izplatītas nepatiesas ziņas vai aizskarts viņa gods un cieņa, var iesūdzēt šo informācijas izplatītāju tiesā. Vārda brīvību ir pamats ierobežot arī, lai novērstu aicinājumus uz vardarbību un rasu vai nacionālā naida kurināšanu.
Pētījuma nobeigumā Kučs dod atsevišķus ieteikumus, kā novērst konstatētās problēmas Latvijas tiesību aktos un pilnveidotu tiesu un citu tiesību piemērotāju praksi, kā arī pilnveidot plašsaziņas līdzekļi darbību.
…
