Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,17 (17%)
Cena ar atlaidi*:
0,82
Pirkt
Identifikators:155626
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Komunikācija.
Komunikācijas nozares robežu nav iespējams noteikt jau pašos pirmsākumos. Starp liberālajām mākslām, humanitārajām zinātnēm un sociālajām mākslām, komunikācijā ir telpa debatēm. Tur dažādu metožu veidotāji un piekritēji mēģina noteikt šo robežu, definēt to, kā arī nodrošināt kārtību, ierobežot pārkāpējus. Ir bijuši vairāki mēģinājumi definēt komunikāciju, izveidot to kā institūtu. Dažādu nozaru robežas komunikācijas skolā ir veidotas dažādi. Masu mediju komunikācijas studijās apskata tādus elementus kā kultūra. Ja mediju komunikācijas process tiek padziļināts, tad arī radio, televīziju, filmu, runas komunikācijas, teātra mākslu.
Atšķirība starp jēdzieniem „komunikācija” un „komunikācijas” ir tāda, ka vārds „komunikācija” tik lietots aprakstot kādu izpētes objektu, lai aprakstītu visu komunikāciju formu daudzveidību, bet termins “komunikācijas” liek noprast to, ka pasaulē ir daudz un dažādi komunikācijas līmeņi.
Komunikācijas teoriju Kritiskā tradīcija.
Šī tradīcija uzskata, ka komunikācija ir iespējams izaicinājums un līdzeklis, lai notiktu negodīgs diskurss; komunikācija ir veids, kā kādas vienas sociālas grupas nodibina un uztur savu varu pār kādām citām sociālajām grupām. Šo tradīciju ir aprakstījis Kārlis Markss un Fridrihs Engelss, kuri uzskata, ka kritiskās teorijas par savu galveno uzdevumu uzskata varas komunikatīvo mehānismu atklāšanu. Kritiskās teorijas piedāvā paņēmienus, kā atklāt valodas lietojumu, lai uzturētu varas disproporcijas, kā plašsaziņas mediji manipulē ar cilvēku apziņu, kā ar dekontekstualizētu empīrisku datu palīdzību cilvēki tiek mānīti. Kritisko teoriju tradicionālie objekti ir:
√ totalitārie un autoritārie režīmi,
√ transnacionālās korporācijas,
√ politiskās partijas,
√ politiskās un ekonomiskās elites,
√ interešu konflikti.
Frankfurtes skola.
Frankfurtes skola izveidojās 20. gadsimta 20. un 30. gados, savu uzplaukumu sasniedza pēc 2. Pasaules kara un tas turpinājās līdz 1968. gadam, kad Frankfurtes skola tika dēvēta par Frankfurtes Universitātes Sociālo pētījumu institūtu. Frankfurtes skolas nozīmīgākie pārstāvji bijuši:
o Makss Horkheimers (Max Horkheimer; 1895-1973)
o Teodors Vīzengrunds Adorno (Teodor Wiesengrund Adorno; 1903-1969)
o Herberts Markuse (Herbert Markuse; 1898-1979)
o Jirgens Habermass (Jürgen Habermas; 1929-..)
Frankfurtes skolas pārstāvju zinātniskās un politiskās intereses bija atsvešinātība, ideoloģija, progresējošā racionalitāte, cilvēka arvien pieaugošā pārvaldīšana, fatālisms, Jaunie kreisie (1968).

Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1178253
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Komunikācijas teoriju kritiskā tradīcija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/155626

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties